«Volontieri» – jauna dokumentālā filma par karu Donbasā

9. martā kinoteātrī «Kino suns» tiks prezentēta režisora Jāņa Vingra dokumentālā filma «Volontieri». «Lai arī šis ir tikai mazs pilieniņš, kā pretstats krievu propagandas jūrai, bet es ticu, ka «Volontieri» spēj pasaulei pastāstīt par īstu karu Ukrainā,» saka filmas režisors Jānis Vingris.

Volontieri jeb brīvprātīgie ir kurjeri – Rodions un Ivans. Viņi baltā busiņā no Kijevas uz 700 km attālo frontes līniju karavīriem nogādā dārgu kravu – 60 tūkstošus eiro vērtu militāro aprīkojumu. Visu, ko ir sagādājušas ukraiņu brīvprātīgo organizācijas «Atgriezties dzīvam» un «Tautas aizmugure», – nakts redzamības iekārtas, attāluma mērierīces, maskēšanās tīklus, bruņuvairogus, sauso pārtiku, higiēnas un citas preces. Ar Rodiona un Ivana acīm skatītājs redzēs pašu frontes līniju – Marinku, Peskus, Avdjejevku, Širokinu. Rādīsim karavīru dzīvi ierakumos un dzirdēsim viņu stāstus.

Filma ir uzņemta 2015. gada jūnijā, augustā un oktobrī ATO zonā Ukrainā. Filmas mērķis bija parādīt volontieru bezprecedenta palīdzību, varonību un pašaizliedzību Ukrainas karā pret krievu agresiju Donbasā.

Filmas valoda: ukraiņu un krievu, ar latviešu subtitriem un diktora tekstu.

—–

Labs biroja krēsls ir garants, ka darba laikā varēsit strādāt bez liekiem diskomforta traucējumiem, kas saistīti ar nepareizu sēdpozīciju un neērtu krēsla konstrukciju. Ja darba laikā Jūs nevarat pastrādāt nekvalitatīva krēsla dēļ, ir laiks iegādāties jaunu krēslu. ATTICUS mēbeļu veikals ir lieliska vieta, kur izvēlēties savu jauno biroja krēslu no Itālijas. Jūs saņemsit itāļu kvalitāti un itāļu dizainu par pieņemamām cenām.

Harisons Fords spēlēs piektajā filmā par Indianu Džonsu

Amerikāņu aktieris Harisons Fords spēlēs piektajā piedzīvojumu filmu sērijas «Indiana Jones» («Indiana Džonss») daļā, otrdien paziņoja kinostudija «Walt Disney Co».

73 gadus vecais Fords atgriezīsies arheologa-piedzīvojumu meklētāja Džonsa lomā, ko pirmoreiz atveidoja 1981.gada kinolentē «Raiders of the Lost Ark» («Pazudušā šķirsta meklējumos»).

«Indiana Džonss ir starp dižākajiem varoņiem kino vēsturē. Mēs ar nepacietību gaidām 2019.gadu, kad viņš atkal atgriezīsies uz ekrāniem,» sacīja kinostudijas priekšsēdētājs Alans Horns.

Filmas darbība norisināsies 11 gadus pēc pēdējā iznākušajā kinolentē «Indiana Jones and the Kingdom of the Crystal Skull» («Indiana Džonss un Kristāla galvaskausa karaļvalsts») attēlotajiem notikumiem. Tajā Forda spēlētais Džonss atjaunoja attiecības ar savu bijušo mīļoto sievieti Marionu un uzzināja, ka viņam ir pieaudzis dēls Mats Viljamss, ko atveidoja aktieris Šaija Labafs.

«Walt Disney Co» neatklāj, vai 29 gadus vecais Labafs atgriezīsies filmu franšīzē.

Piektās filmas režisors būs Stīvens Spīlbergs, kurš veidojis visas iepriekšējās «Indiana Jones» kinolentes.

Filmu kopējie kases ieņēmumi no biļešu pārdošanas kinoteātros ir nepilni divi miljardi ASV dolāru (1,8 miljardi eiro).

2013.gadā «Disney» no studijas «Paramount Pictures» iegādājās tiesības izplatīt «Indiana Jones» sēriju.

Gluži kā filmā: Bruņoti cilvēki Lietuvā aptur mašīnu no Latvijas un to nolaupa

Kauņas rajonā Lietuvā, noziedzniekiem bloķējot ceļu, nolaupīta Latvijas pilsoņu automašīna, pirmdien paziņoja vietējās varas iestādes.

Incidents noticis svētdienas naktī ap pulksten 3, kad automašīna «Audi» autoceļa Viļņa-Klaipēda 202.kilometrā bloķēja ceļu automašīnai «Volkswagen Passat», kurā atradās divi Latvijas pilsoņi.

Tiek vēstīts, ka 4-6 personas izlēca no «Audi» un, draudot ar šaujamieročiem līdzīgiem priekšmetiem, lika abiem Latvijas pilsoņiem izkāpt no 2015.izlaiduma gada «Volkswagen».

Nolaupītajā automašīnā atradās arī dažādas cietušajiem, kas dzimuši 1969.un 1985.gadā, piederošas lietas.

Nozieguma nodarītie zaudējumi tiek lēsti ap 35 tūkstošiem eiro.

Drošības policija neierosinās kriminālprocesu par rīcību ar Latvijas simboliem BBC filmā

Drošības policija (DP) ir atteikusi ierosināt kriminālprocesu par rīcību ar Latvijas simboliem BBC mākslas filmā «World War Three: Inside The War Room», kurā apspēlēts iespējams Krievijas iebrukums Latvijā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais DP lēmums.

DP cita starpā atsaucas uz Rīgas Stradiņa universitātes docenta Ivana Jāņa Mihailova pausto, ka filmā izmantots pseido-dokumentāls fikcijas stils, kas pieļauj attēlot reāli eksistējošas vietas un citus apstākļus, apvienojot tos ar fikcijas elementiem. Līdz ar to rīcība ar Latvijas karogu un ģerboni nav jāuzlūko atrauti no pārējās filmas.

Atsaucoties arī uz Satversmes 100.pantu un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lēmumiem, DP konstatējusi, ka Latvijas karoga un ģerboņa noraušanas, mīdīšanas un dedzināšanas attēlojums filmā nepārkāpj vārda brīvības robežas. Drošības iestāde norāda, ka ECT ir uzsvērusi, ka preses brīvība ietver arī iespējamu pārspīlējumu un provokāciju. DP šajā filmā arī nesaskatīja nacionālā naida kurināšanu.

Februārī «Gazeta PIK» redaktors Jānis Kuzins lūdza DP izvērtēt vai BBC demonstrētajā filmā netiek zaimoti Latvijas simboli, jo filmā publiski tiek iznīcināts Latvijas valsts karogs un ģerbonis, kā arī tiekot kurināts nacionālais naids. Kuzins bija lūdzis DP sākt kriminālprocesu.

Kā vēstīts, minētajā filmā attēlots Krievijas iebrukums Latvijā. Lai atbalstītu prokremliski noskaņotos separātistus, Krievija ieņēmusi 20 netālu no robežas esošas pilsētas. Kad NATO līderi nevar izlemt, kā atbildēt uzbrukumam, ASV un Lielbritānija izlemj sūtīt karavīrus cīņā ar Krievijas spēkiem. Krievija pēc tam atbild ar kodoluzbrukumu. BBC mājaslapā raidījuma aprakstā teikts, ka tajā bijušās augstākās britu militārās un diplomātiskās amatpersonas veic iespējama «karstā kara» simulāciju Austrumeiropā, iekļaujot pat cīņu ar kodolieročiem.

Viens no raidījumā pieaicinātajiem ekspertiem, bijušais NATO spēku Eiropā virspavēlnieka vietnieks ģenerālis Ričards Širefs paudis, ka raidījums parādīs Krievijai – tās iebrukuma gadījumā NATO aizsargās Baltijas valstis.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) norādījis, ka Baltijas valstis jau vairāk nekā desmit gadus ir pilntiesīgas NATO dalībvalstis un turpina strādāt kopā ar sabiedrotajiem, tāpēc iebrukšanas scenāriji pat teorētiski netiktu pieļauti. BBC raidījums, pēc viņa teiktā, tikai apstiprina sabiedroto gatavību aizstāvēt Baltijas valstis.

Savukārt bijušais Latvijas aizsardzības un ārlietu ministrs, pašreizējais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks (V) atzinis, ka BBC raidījums ļauj modelēt iespējamo Krievijas iebrukumu Latvijā un no tās ir jāmācās.

Filmā «Mīlas važās» – mīlas stāsts, kas satriecis Franciju

Jutekliskajā drāmā «Mīlas važās», kas veidota, balstoties uz patiesiem notikumiem, atainots pretrunīgs mīlas stāsts, ko uzzināja visa Francija. Franču tieksme pēc slepeniem emocionāliem sakariem jau sen ir kļuvusi par klišeju. Tikai pirmajā acu uzmetienā tā šķiet jauka koķetērija. Kad apkārtējie uzzina par šīm attiecībām, stipru emociju vilnis veļas pāri iemīlējušos un viņu tuvinieku likteņiem. Slepena romāna cena var būt milzīga.

Žans (Gijoms Galjens) ir sieviešu paraugkolonijas priekšnieks. Trīsdesmit deviņus gadus vecajam vīrietim ir ne vien sekmīga karjera, bet arī mīloša sieva un lieliska meita. Taču viņa dzīvē kā liesma iešaujas jauna ieslodzītā Anna (Adele Ekzarkopula). Viņa Žana vadītajā kolonijā gaida spriedumu lietā, kas guvusi rezonansi sabiedrībā.

Starp jauno, seksuālo un nevaldāmo Annu un kolonijas priekšnieku uzliesmo kaisle. Visvarenās jūtas liek Žanam izvēlēties pašu dārgāko – ģimeni un darbu vai attiecības ar sodāmu personu, kurām nav nākotnes. Izmisušais vīrietis cenšas attālināties no Annas un atgriezties ģimenē, bet, pretrunu plosīts, atkal metas ieslodzītās apkampienos. Neprāts, kas pārņēmis iemīlējušos, var izlauzties laukā pašā traģiskākajā veidā.

Drāma «Mīlas važās» («Down by love«) ir mūžsenais stāsts par cilvēces traģisko mīlestību. Tā ikreiz skar visdziļākās jūtas un uzplēš sirdī palikušās rētas. Tēlojot galvenās lomas, visu meistarību likušas lietā divas franču kinozvaigznes – G. Galjens un A. Ekzarkopula. Kritiķi šos aktierus uzskata par franču kino gada spēcīgāko duetu.

Latvijas kinoteātros filmu demonstrēs jau 29. aprīlī.

Tapusi dokumentālā filma par šahistu Mihailu Tālu

Šovakar, 31. martā pirmizrādi piedzīvos režisora Staņislava Tokalova dokumentālā filma «Laiks, kura nav. Mihails Tāls» par astoto pasaules čempionu šahā Mihailu Tālu, kurš šogad svinētu savu 80 gadu jubileju. Rīgā filmu demonstrēs kino Splendid Palace.

«Mihails Tāls ir dzimis un dzīvojis Rīgā, viņš ir viena no personībām, kas nesusi Rīgas un Latvijas vārdu pasaulē,» stāsta filmas producents Guntis Trekteris. «Pasaulē M.Tālu pazīst kā šaha čempionu un ģēniju, reizēm pat ārzemēs par viņu zina vairāk nekā Latvijā.»

Filma necenšas atklāt M.Tāla – šaha ģēnija noslēpumus. Režisors S.Tokalovs mēģina ielūkoties Tāla daudzšķautņainās personības dziļumos – cik vien tas iespējams šodien un jaunākās paaudzes pārstāvim, tādam kā Staņislavs. Režisoram nebija iespējams pazīt Tālu personīgi – M.Tāls nomira 62 gadu vecumā, vairāk nekā pirms 20 gadiem.

«Tas, ka Tāls ir viens no izcilākajiem šahistiem pasaulē, visiem ir skaidrs. Bet kāds viņš bija kā cilvēks? Kur ir viņa personības ģenialitāte?» tā par savu filmu izsakās režisors S.Tokalovs. «Esmu ļoti pateicīgs savas filmas varoņiem – gan M.Tāla bērniem Žannai un Georgijam, gan viņa laikabiedriem – trenerim Valentīnam Kirilovam, skolasbiedram Ābramam Kleckinam, ārstam Rafailam Rozentālam un citiem, kuri man palīdzēja mēģināt izprast šo apbrīnojamo cilvēku.»

Filma veidota poētiskā stilā, iespējams, skatītāji atradīs saistību ar Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolu – gandrīz visas 60 filmas minūtes ir piesātinātas ar metaforām un alegorisku tēlainību, ko paspilgtina M.Tāla iemīļoto komponistu Rahmaņinova un Baha mūzika.

Filma «Laiks, kura nav. Mihails Tāls» ir scenārista un režisora Staņislava Tokalova debijas filma dokumentālajā žanrā. Staņislavs 2014. gadā saņēma Nacionālo balvu «Lielais Kristaps» par savu īsfilmu «Mazliet ilgāk». Šoruden gaidāma S.Tokalova debijas pilnmetrāžas spēlfilmas «Tas, ko viņi neredz» pirmizrāde ar Katerinu Špicu, Jevģēniju Tkačuku, Andri Keišu un Arni Līcīti galvenajās lomās.

Tapusi dokumentālā filma par latviešu strēlnieku bataljonu veidošanos

Atzīmējot latviešu brīvprātīgo strēlnieku bataljonu veidošanās simtgadi, tapusi dokumentālā filma «Zem latviešu karogiem. Varoņu dzimšana», informēja filmu studijas «Mistrus Media» producente Madara Kalniņa.

Filma ir dokumentāls stāsts par latviešu strēlnieku bataljonu veidošanos, parādot strēlnieku gaitu vēsturi pirmajos kara gados.

Pirmais pasaules karš bija Eiropas vēstures pavērsiena punkts, un tāds tas bija arī Latvijas vēsturē. Jau 1915.gadā karš plosījās visā Eiropā, un tā gada vasarā aizsākās arī stāsts par varonīgajiem latviešu strēlniekiem. Tūkstošiem brīvprātīgo Latvijā pirms simts gadiem iesaistījās armijā un dibināja savas nacionālās vienības.

Latviešu strēlnieku varonība bija izslavēta visā Krievijas impērijas teritorijā un vēl aiz tās robežām. Jau kara pirmajās dienās Krievijas laikraksti rakstīja, ka «starp karaspēka daļām latvju bataljoni ieņēma vienu no pirmajām vietām. Laba apkārtnes pazīšana, apziņa, ka viņi aizstāv dzimto zemi – tas padarīja latvju pulkus nelokāmus pat visnelabvēlīgākajos apstākļos».

Ziemassvētku kaujas, Ložmetējkalns, Nāves salas notikumi ietvēra traģiskas un varonīgas liecības par latviešu strēlniekiem. Līdzās Pirmā pasaules kara notikumiem Latvijā patiesībā norisinājās vēl kāda cīņa – cīņa par latviešu pašapziņu, un tolaik arī no strēlnieku cīņas gara dzima cerība par savas valsts izveidi.

Filmas scenārija autors – Guntars Graiksts, stāstnieks aktieris un mūziķis Edgars Lipors, režisori – Juris Pakalniņš, Gints Grūbe, operators – Andrejs Verhoustinskis, montāžas režisors – Armands Začs.

Dokumentālajā filmā izmantoti unikāli Latvijas Kara muzeja fotomateriāli, kas parāda latviešu karavīru ikdienu ierakumos un kaujas laukā. Filmas scenārijs veidots pēc latviešu strēlnieku, viņu tuvinieku un laikabiedru atmiņām.

Filmas «Zem latviešu karogiem. Varoņu dzimšana» pirmizrāde notiks Latvijas Televīzijas 1.kanālā 11.novembrī plkst.10.05.

Vimbas filma «Es esmu šeit» startēs Berlīnes kinofestivālā

Šogad 14. februārī Berlīnes Starptautiskā kino festivāla ietvaros notiks režisora Renāra Vimbas debijas spēlfilmas «Es esmu šeit» pasaules pirmizrāde. Filma iekļauta festivāla konkursa programmā «Generation», kurai šogad no visas pasaules bija pieteiktas vairāk nekā 2000 pilnmetrāžas un īsfilmu. Programmas kategorijā «14plus» iekļautas 15 pilnmetrāžas filmas, kuras vērtēs profesionālā žūrija, kā arī vienai no filmām īpašā jauniešu žūrija piešķirs Kristāla lāci.

Vimbas debijas spēlfilma ir spēcīgs autora pieteikums pilnmetrāžā. Tas ir izsmalcināts sievietes rakstura veidošanās portretējums – pieaugšanas stāsts, kuru caurvij vientulības, vilšanās un pirmās mīlestības pārdzīvojums. Latvijas Kultūras akadēmijas studente Elīna Vaska atveido filmas galveno varoni – septiņpadsmitgadīgo meiteni Raju, kura dzīvo mazā lauku saimniecībā kopā ar valdonīgo vecomāti Olgu (Ruta Birgere) un mazo brāli Robi (Andžejs Jānis Lilientāls). Baiss notikums pārvērš māsas un brāļa dzīvi, liekot meitenei pieņemt lēmumus, no kādiem vairītos pat pieaugušie.

«Latvijas kino ienāk jauna paaudze. Tas nozīmē, ka aug konkurence un arī filmu kvalitāte. Filmas nonākšana uz ekrāniem ir vēl viens spēcīgs Latvijas kino pieteikums pasaulē, kas noteikti iedvesīs jaunas vēsmas būtisku stāstu un būtisku tēmu risināšanā uz lielā ekrāna,» jaunu Latvijas režisoru atbalstīšanas nozīmi uzsver viena no filmas producentēm Aija Bērziņa.

Mūziku filmai komponējis Ēriks Ešenvalds, to Latvijas radio studijā ieskaņojis Valsts akadēmiskais koris «Latvija». Pazīstamajam Latvijas komponistam šis ir pirmais skaņu celiņš pilnmetrāžas kinofilmai. «Režisora un komponista kopdarbs veidojās dabiski, jo kopā abi strādājuši jau multimediālās simfonijas «Ziemeļu gaisma» ietvaros. Sadarbības turpināšana Renāra pirmās spēlfilmas skaņu celiņa izveidē bija likumsakarīga. Domāju, ka rezultāts būs brīnišķīgs pārsteigums skatītājiem kā Latvijā, kur šo pazīstamo muzikālo rokrakstu varēsim novērtēt citā gaismā, gan citviet pasaulē, kur šāds kopdarbs atklās gan Latvijas kino, gan mūzikas īpašo noskaņu,» par komponista un režisora sadarbību stāsta viena no filmas producentēm Alise Ģelze.

Kinoteātros visā Latvijā filma būs skatāma no 26. februāra.

Zombiju filma «World War Z» paliek bez režisora

No zombiju filmas «World War Z» («Pasaules karš Z») turpinājuma projekta aizgājis režisors.

Spāņu režisors Huans Antonio Bajona no projekta aizgājis pirmdien, jo viņa darba grafiks esot bijis pārāk noslogots, vietnei «Deadline» paziņoja kinostudijas «Paramount» pārstāvis.

Taču studija joprojām plāno izlaist kinolenti 2017.gada 9.jūnijā, kā plānots. Tāpat kā pirmajā daļā, arī turpinājumā galveno lomu spēlēs amerikāņu aktieris Breds Pits, kurš arī būs filmas producents.

Bajona iesaistījās filmas veidošanā 2013.gadā. Viņš ir režisors arī fantāzijas kinolentei «A Monster Calls» ar aktieriem Sigurniju Vīveri un Līemu Nīsonu, kas iznāks šī gada 14.oktobrī.

«Viņš ir brīnišķīgs režisors, ar kuru mēs ceram drīzumā atkal sastrādāties,» norāda «Paramount».

2013.gada filma «World War Z» no biļešu pārdošanas kinoteātros visā pasaulē nopelnīja 540 miljonus ASV dolāru (496 miljonus eiro). Pirmās daļas režisors bija Marks Fosters, kurš uzņēmis Džeimsa Bonda filmu «Quantum of Solace» («Mierinājuma kvants»).

Oltes filma «Dubultie svešinieki» ieguvusi balvu festivālā Gruzijā

Režisora Uģa Oltes filma «Dubultie svešinieki» ieguvusi Gruzijā notiekošā starptautiskā dokumentālo filmu festivāla «CineDOC-Tbilisi» balvu, liecina informācija festivāla mājaslapā. Filma uzvarēja sadaļā «Focus Caucasus». Savukārt galveno balvu festivālā starptautiskajā sacensībā ieguva slovāku režisora Miro Remo filma «Comeback».

«CineDOC-Tbilisi» norisinājās no 21. līdz 25. oktobrim.

Filma «Dubultie svešinieki» ir Latvijas un Gruzijas kopražojums. Pasaules pirmizrādi filma piedzīvoja Batumi kinofestivālā Gruzijā, kur tika godalgota kā labākā dokumentālā filma.

Režisors stāstījis, ka filma ir mēģinājums kaut kur pasaulē atrast «greizo spoguli», kas ļautu paskatīties uz savu zemi, uz etnisko un nacionālo situāciju Latvijā. «Tādu vietu atradām Gruzijas dienvidos Armēnijas pierobežā. Tiesa gan, tur etniskie un sociālie faktori atklājas krietni pārspīlētākā formā, jo reģionā dzīvo 90% armēņu un tikai 10% gruzīnu,» skaidrojis Olte.

Pie filmas skanējuma strādājusi grupa «Instrumenti».

Filma «Dubultie svešinieki» ir atlasīta dalībai starptautiskajā Amsterdamas dokumentālo filmu festivālā (IDFA), kas tiek dēvēts par «dokumentālo filmu Kannām» īsmetrāžas žanrā.