Tapusi dokumentālā filma par latviešu strēlnieku bataljonu veidošanos

Atzīmējot latviešu brīvprātīgo strēlnieku bataljonu veidošanās simtgadi, tapusi dokumentālā filma «Zem latviešu karogiem. Varoņu dzimšana», informēja filmu studijas «Mistrus Media» producente Madara Kalniņa.

Filma ir dokumentāls stāsts par latviešu strēlnieku bataljonu veidošanos, parādot strēlnieku gaitu vēsturi pirmajos kara gados.

Pirmais pasaules karš bija Eiropas vēstures pavērsiena punkts, un tāds tas bija arī Latvijas vēsturē. Jau 1915.gadā karš plosījās visā Eiropā, un tā gada vasarā aizsākās arī stāsts par varonīgajiem latviešu strēlniekiem. Tūkstošiem brīvprātīgo Latvijā pirms simts gadiem iesaistījās armijā un dibināja savas nacionālās vienības.

Latviešu strēlnieku varonība bija izslavēta visā Krievijas impērijas teritorijā un vēl aiz tās robežām. Jau kara pirmajās dienās Krievijas laikraksti rakstīja, ka «starp karaspēka daļām latvju bataljoni ieņēma vienu no pirmajām vietām. Laba apkārtnes pazīšana, apziņa, ka viņi aizstāv dzimto zemi – tas padarīja latvju pulkus nelokāmus pat visnelabvēlīgākajos apstākļos».

Ziemassvētku kaujas, Ložmetējkalns, Nāves salas notikumi ietvēra traģiskas un varonīgas liecības par latviešu strēlniekiem. Līdzās Pirmā pasaules kara notikumiem Latvijā patiesībā norisinājās vēl kāda cīņa – cīņa par latviešu pašapziņu, un tolaik arī no strēlnieku cīņas gara dzima cerība par savas valsts izveidi.

Filmas scenārija autors – Guntars Graiksts, stāstnieks aktieris un mūziķis Edgars Lipors, režisori – Juris Pakalniņš, Gints Grūbe, operators – Andrejs Verhoustinskis, montāžas režisors – Armands Začs.

Dokumentālajā filmā izmantoti unikāli Latvijas Kara muzeja fotomateriāli, kas parāda latviešu karavīru ikdienu ierakumos un kaujas laukā. Filmas scenārijs veidots pēc latviešu strēlnieku, viņu tuvinieku un laikabiedru atmiņām.

Filmas «Zem latviešu karogiem. Varoņu dzimšana» pirmizrāde notiks Latvijas Televīzijas 1.kanālā 11.novembrī plkst.10.05.

Vimbas filma «Es esmu šeit» startēs Berlīnes kinofestivālā

Šogad 14. februārī Berlīnes Starptautiskā kino festivāla ietvaros notiks režisora Renāra Vimbas debijas spēlfilmas «Es esmu šeit» pasaules pirmizrāde. Filma iekļauta festivāla konkursa programmā «Generation», kurai šogad no visas pasaules bija pieteiktas vairāk nekā 2000 pilnmetrāžas un īsfilmu. Programmas kategorijā «14plus» iekļautas 15 pilnmetrāžas filmas, kuras vērtēs profesionālā žūrija, kā arī vienai no filmām īpašā jauniešu žūrija piešķirs Kristāla lāci.

Vimbas debijas spēlfilma ir spēcīgs autora pieteikums pilnmetrāžā. Tas ir izsmalcināts sievietes rakstura veidošanās portretējums – pieaugšanas stāsts, kuru caurvij vientulības, vilšanās un pirmās mīlestības pārdzīvojums. Latvijas Kultūras akadēmijas studente Elīna Vaska atveido filmas galveno varoni – septiņpadsmitgadīgo meiteni Raju, kura dzīvo mazā lauku saimniecībā kopā ar valdonīgo vecomāti Olgu (Ruta Birgere) un mazo brāli Robi (Andžejs Jānis Lilientāls). Baiss notikums pārvērš māsas un brāļa dzīvi, liekot meitenei pieņemt lēmumus, no kādiem vairītos pat pieaugušie.

«Latvijas kino ienāk jauna paaudze. Tas nozīmē, ka aug konkurence un arī filmu kvalitāte. Filmas nonākšana uz ekrāniem ir vēl viens spēcīgs Latvijas kino pieteikums pasaulē, kas noteikti iedvesīs jaunas vēsmas būtisku stāstu un būtisku tēmu risināšanā uz lielā ekrāna,» jaunu Latvijas režisoru atbalstīšanas nozīmi uzsver viena no filmas producentēm Aija Bērziņa.

Mūziku filmai komponējis Ēriks Ešenvalds, to Latvijas radio studijā ieskaņojis Valsts akadēmiskais koris «Latvija». Pazīstamajam Latvijas komponistam šis ir pirmais skaņu celiņš pilnmetrāžas kinofilmai. «Režisora un komponista kopdarbs veidojās dabiski, jo kopā abi strādājuši jau multimediālās simfonijas «Ziemeļu gaisma» ietvaros. Sadarbības turpināšana Renāra pirmās spēlfilmas skaņu celiņa izveidē bija likumsakarīga. Domāju, ka rezultāts būs brīnišķīgs pārsteigums skatītājiem kā Latvijā, kur šo pazīstamo muzikālo rokrakstu varēsim novērtēt citā gaismā, gan citviet pasaulē, kur šāds kopdarbs atklās gan Latvijas kino, gan mūzikas īpašo noskaņu,» par komponista un režisora sadarbību stāsta viena no filmas producentēm Alise Ģelze.

Kinoteātros visā Latvijā filma būs skatāma no 26. februāra.

Zombiju filma «World War Z» paliek bez režisora

No zombiju filmas «World War Z» («Pasaules karš Z») turpinājuma projekta aizgājis režisors.

Spāņu režisors Huans Antonio Bajona no projekta aizgājis pirmdien, jo viņa darba grafiks esot bijis pārāk noslogots, vietnei «Deadline» paziņoja kinostudijas «Paramount» pārstāvis.

Taču studija joprojām plāno izlaist kinolenti 2017.gada 9.jūnijā, kā plānots. Tāpat kā pirmajā daļā, arī turpinājumā galveno lomu spēlēs amerikāņu aktieris Breds Pits, kurš arī būs filmas producents.

Bajona iesaistījās filmas veidošanā 2013.gadā. Viņš ir režisors arī fantāzijas kinolentei «A Monster Calls» ar aktieriem Sigurniju Vīveri un Līemu Nīsonu, kas iznāks šī gada 14.oktobrī.

«Viņš ir brīnišķīgs režisors, ar kuru mēs ceram drīzumā atkal sastrādāties,» norāda «Paramount».

2013.gada filma «World War Z» no biļešu pārdošanas kinoteātros visā pasaulē nopelnīja 540 miljonus ASV dolāru (496 miljonus eiro). Pirmās daļas režisors bija Marks Fosters, kurš uzņēmis Džeimsa Bonda filmu «Quantum of Solace» («Mierinājuma kvants»).

Oltes filma «Dubultie svešinieki» ieguvusi balvu festivālā Gruzijā

Režisora Uģa Oltes filma «Dubultie svešinieki» ieguvusi Gruzijā notiekošā starptautiskā dokumentālo filmu festivāla «CineDOC-Tbilisi» balvu, liecina informācija festivāla mājaslapā. Filma uzvarēja sadaļā «Focus Caucasus». Savukārt galveno balvu festivālā starptautiskajā sacensībā ieguva slovāku režisora Miro Remo filma «Comeback».

«CineDOC-Tbilisi» norisinājās no 21. līdz 25. oktobrim.

Filma «Dubultie svešinieki» ir Latvijas un Gruzijas kopražojums. Pasaules pirmizrādi filma piedzīvoja Batumi kinofestivālā Gruzijā, kur tika godalgota kā labākā dokumentālā filma.

Režisors stāstījis, ka filma ir mēģinājums kaut kur pasaulē atrast «greizo spoguli», kas ļautu paskatīties uz savu zemi, uz etnisko un nacionālo situāciju Latvijā. «Tādu vietu atradām Gruzijas dienvidos Armēnijas pierobežā. Tiesa gan, tur etniskie un sociālie faktori atklājas krietni pārspīlētākā formā, jo reģionā dzīvo 90% armēņu un tikai 10% gruzīnu,» skaidrojis Olte.

Pie filmas skanējuma strādājusi grupa «Instrumenti».

Filma «Dubultie svešinieki» ir atlasīta dalībai starptautiskajā Amsterdamas dokumentālo filmu festivālā (IDFA), kas tiek dēvēts par «dokumentālo filmu Kannām» īsmetrāžas žanrā.

Eiropas Parlamenta «Lux» kino balvu ieguvusi filma «Mustangs»

Eiropas Parlamenta (EP) «Lux» kino balva otrdien pasniegta turku režisores Denizes Gamzes Ergivenas filmai «Mustang» («Mustangs») par piecu māsu likteņiem izteikti patriarhālā sabiedrībā.

«Tas ir liels gods būt šajā zālē un jūsu priekšā,» saņemot balvu EP plenārsēžu zālē, sacīja Gamze Ergivena. «Filma ir izpausmes veids, kādā varam ne tikai sajust, bet arī parādīt citiem dziļāku cilvēka pieredzi un pasaules skatījumu, ļaujot radīt brālīguma sajūtu un empātiju. Ar balvas palīdzību vēl vairāk varēsim runāt par filmas tēmu.»

Kinolente «Mustang» no Francijas izvirzīta ASV Kinoakadēmijas jeb «Oskara» balvai kategorijā «Labākā ārzemju filma».

»«Mustang» emocionāli saviļņo, ļauj ieskatīties mūsu zelta būrī,» par filmu izteicās EP priekšsēdētājs Martins Šulcs. «[Māsas] ir pakļautas patriarhālai un arī liekulīgai sabiedrībai. Viņas pret to cīnās un grib to salauzt.»

Šulcs uzsvēra «Lux» balvas nozīmīgumu. «Kopš 2007.gada šī Eiropas kino balva paver lielas perspektīvas izcilām filmām, un tas nav pārspīlējums. Pagājušajā gadā «Lux» balvu saņēma brīnišķīgā filma «Ida», kas ieguva arī «Oskara» balvu. «Lux» balva Eiropas Parlamentā izvirzījusi vienu mērķi – atbalstīt Eiropas filmas,» viņš teica.

Šī gada ceremonijā otro vietu ieguva itāļu-amerikāņu kinorežisora Jonasa Karpinjano debijas filma «Mediterranea» par divu Burkinafaso emigrantu ceļu uz Itāliju. Trešajā vietā palika bulgāru režisoru Kristīnas Grozevas un Petara Valčanova kinolente «Urok» («Mācība»). Balvas ieguvēju ar balsojumu izvēlējās EP deputāti.

Balvas svarīgākie mērķi ir pievērst uzmanību sabiedrībā notiekošajām diskusijām par Eiropas Savienību (ES), kā arī atbalstīt Eiropā ražotu un kopražotu kinofilmu apriti ES.

»«Lux» kino balva ļoti palīdz popularizēt Eiropas kino,» Latvijas Televīzijas (LTV) kultūras ziņām stāsta filmas «Urok» režisors Valčanovs. «Piemēram, Bulgārijā kino industrija nīkuļo, nominācija šai balvai ļauj noticēt mums pašiem, ka varam radīt filmu, kas tagad pilda kino zāles Eiropā!»

«Lux» kino balvu pasniedz EP, katru gadu tai tiek izvirzītas labākās filmas no visas Eiropas. Pagājušajā gadā «Lux» balvu saņēma poļu režisora Pāvela Pavļikovska filma «Ida», kura izpelnījās arī vairākas citas prestižas kino balvas, tajā skaitā «Oskaru» par labāko ārzemju filmu.

Balvas saņēmēja filma tiek subtitrēta 24 oficiālajās ES valodās un pielāgota cilvēkiem ar redzes un dzirdes traucējumiem.

«Lux» balvu pasniedz kopš 2007.gada.

Roberts de Niro filmā «Laupīšana» atgriežas pie gangstera lomas

Aplaupīt kazino nav grūti, bet aizbēgt ar visu naudu – tas ir īsts izaicinājums. Jaunais trilleris «Laupīšana» («Heist») veidots pašu augstāko Holivudas standartu līmenī un ataino slēpšanos no mafijas. Filmā netrūkst šaudīšanās, spraigas pakaļdzīšanās un bīstamu triku. Briesmu perēklī visus izrīko gangsteris ar iesauku Pāvests, kuru tēlo leģendārais Roberts de Niro.

Bez Roberta de Niro filmā spēlē arī viens no aģenta Džeimsa Bonda pretiniekiem filmā «007: Spektrs» – Deivs Batists. Slavenais jaukto cīņu meistars ar neparasto ārieni filmā «Laupīšana» tēlo nervozu bandītu ar nestabilu psihi. Viņa līdzdalībnieks (Džefrijs Dīns Morgans) pārstāv krietnos noziedzniekus. Aplaupīt kazino viņš izšķiras cēla mērķa vārdā – nav citas iespējas sagādāt naudu meitas operācijai.

Filmā redzama vēl viens jaukto cīņu meistare – Džīna Karāno. ASV ļoti populārā sportiste, tāpat kā D. Batista, jau sen ringu nomainījusi pret uzņemšanas laukumu.

«Laupīšana» ieinteresēs kā klasisko grāvēju, tā arī mūsdienu trilleru cienītājus. Rūpīgi plānotā laupīšana izvēršas sirēnu kaukšanā ap autobusu ar ķīlniekiem, šaušanā un elpu aizraujošā vajāšanā, taču filma sagādās vēl vairāk pārsteigumu. Zagļu pasaules autoritāšu, policistu un noziedznieku cīņas beigas būs pavisam negaidītas. Pašlaik filmu jau demonstrē Latvijas kinoteātros.

ASV Kinoaktieru ģildes galveno balvu saņem filma par pedofilijas skandālu Romā

ASV Kinoaktieru ģildes (SAG) godalgu ceremonijā sestdien Losandželosā labākās kino drāmas balvu saņēmusi filma «Spotlight», kas vēsta par žurnālistu mēģinājumu atklāt pedofilijas skandālu Romas katoļu baznīcā.

Leonardo di Kaprio saņēma SAG godalgu kā labākais aktieris par lomu filmā «The Revenant», bet Brī Lārsone tika godināta kā labākā aktrise par veikumu filmā «Room».

SAG godalgu kā labākā otrā plāna aktrise saņēma Alīsija Vīkandere par tēlojumu filmā «The Danish Girl».

SAG godalgu ceremonijā, kas parasti tiek uzskatīta par vērā ņemamu «Oskara» balvu priekšvēstnesi, vairākas balvas saņēma melnādainie aktieri.

Jau vēstīts, ka ASV pirms «Oskaru» pasniegšanas šogad risinās spraigas diskusijas par atšķirīgu rasu pieņemšanu kino industrijā. ASV Kinoakadēmijas balvām aktierspēles kategorijās jau otro gadu netika izvirzīts neviens melnādains aktieris.

SAG godalgu kā labākais otrā plāna aktieris saņēma filmas «Beasts of No Nation» aktieris Idriss Elba, kurš netika nominēts «Oskara» balvai, lai gan saņēma spīdošas kritiķu atsauksmes un viņam tika prognozēta nominācija.

Elba arī saņēma balvu par tēlojumu televīzijas seriālā «Luther».

Melnādainā aktrise Uzo Aduba saņēma balvu par labāko tēlojumu komēdijseriālā «Orange is the New Black».

Pie SAG balvām tika arī aktrises Viola Deivisa un Kvīna Latifa par tēlojumu seriālos «How to Get Away With Murder» un «Bessie».

Filma «Ziemassvētku jampadracis» atdzims jaunā muzikālas izrādes veidolā

Decembrī pie skatītājiem jaunā muzikālas izrādes visai ģimenei veidolā atgriezīsies latviešu filma «Ziemassvētku jampadracis», caur muzikālu stāstu ar populāru Nacionālā, Dailes un Valmieras teātru aktieru un bērnu ansambļa «Dzeguzīte» mazo dziedātāju līdzdalību ļaujot vēlreiz izdzīvot Cīrulīšu ģimenes nedienām un prieka mirkļiem piesātināto Ziemassvētku laiku.

Kā informēja iestudējuma producents Niks Volmārs, izrāde veidota pēc režisora Vara Braslas 1993. gadā uzņemtās filmas «Ziemassvētku jampadracis» scenārija motīviem, kuru pamatā ir vācu autores Agneses Zaperes 1914. gadā tapušais stāsts «Cīrulīši».

Lai arī starplaikā starp filmu un topošo izrādi jau izaugusi vesela paaudze, kā vienojošais elements starp tām būs vairāku aktieru un personāžu piedalīšanās, kurus labi atceramies no 90. gadu filmas. Tā, piemēram, klavierskolotāja sievas lomā iejutīsies viena no Vara Braslas filmas kādreizējām mazajām varonēm Liene Bērziņa (iepriekš – Liene Zostiņa), bet Brīnumbērna māti atveidos Indra Burkovska. Savukārt Cīrulīšu ģimenes bērnu lomās iejutīsies Latvijas Radio bērnu vokāla ansambļa «Dzeguzīte» mazie dziedātāji grupas vadītājas Zigdas Martinsones vadībā.

Izrādes režisors un scenārija autors Ivars Lūsis stingri pieturējies pie filmas sižetiskajām vadlīnijām, saglabājot vēstījumu par ģimeni kā sabiedrības pamatvērtību.

«Ģimeniskums. Uzticēšanās. Paļāvība. Uzupurēšanās. Tie ir atslēgvārdi, kas raksturo «Ziemassvētku jampadrača» stāsta būtību un kā tik ļoti pietrūkst mūsdienās. Ikvienam mākslas darbam vai notikumam, kas palīdz mūsu dzīvē ienākt gaišajam un labajam, ir milzīga vērtība, un tas ir ieguvums visai sabiedrībai,» savus spēka vārdus izrādes veidotājiem nodod Brasla.

Savukārt Nacionālā teātra aktrise Burkovska, kura izrādē atveidos Brīnumbērna māti, atzīst: «Ir tik patīkami atkal atcerēties šīs gaišās un siltās sajūtas, kuras valdīja Braslas filmas uzņemšanas laikā. Priecājos, ka man atkal lemts tās izdzīvot.»

Izrādē piedalīsies arī Elīna Vāne, kas atveido Konkordijas jaunkundzi, Mārtiņš Vilsons, kurš tēlo Skaraiņa kungu, Regīna Devīte vai Inese Ramute iejutīsies Kristīnes lomā, bet Ivars Auziņš atveidos klavierskolotāju Cīrulīti.

«Latvijas filmas Latvijas simtgadei» finansējumu saņēmuši 16 projekti

Nacionālā kino centra (NKC) rīkotā projektu konkursa «Latvijas filmas Latvijas simtgadei» finansējumu ieguvuši 16 pilnmetrāžas projekti, tas nozīmē, ka līdz 2018.gadam tiks veidotas sešas spēlfilmas, astoņas pilnmetrāžas dokumentālās filmas un divas pilnmetrāžas animācijas filmas, šodien žurnālistiem stāstīja NKC vadītāja Dita Rietuma.

Finansējuma saņēmēji izraudzīti no 31 pieteikta filmu projekta. Kā minēja Rietuma, konkursa iecere bija atbalstīt vismaz 13 filmu projektus, bet konkursam pieteikto filmu projektu budžeti rezultātā ļāvuši finansiālu atbalstu sniegt 16 filmu uzņemšanai.

Starp finansējumu saņēmušajām spēlfimām ir gan latviešu literatūras ekranizācija, gan vēsturiskas spēlfimas, gan mūsdienu un nesenās pagātnes stāsti. Vairākas filmas domātas bērnu un jauniešu auditorijai.

No spēlfilmu projektiem konkursa žūrija visvairāk punktu iedevusi režisora Vara Braslas spēlfilmai «Vectēvs, kas bīstamāks par datoru», finansējumu ieguvusi Dāvja Sīmaņa topošā filma «Puika ar suni», režisores Madaras Dišleres filma «Paradīze 89», Annas Vidulejas projekts «Homo Novus», Ināras Kolmanes «Bille» un Gata Šmita «1906».

Filma «Vectēvs, kas bīstamāks par datoru» ir ģimenes filma, kas piedāvā gan mūsdienu materiālu, gan uzrunā plašu auditoriju, bet filmas «Puika ar suni» tematika veltīta ļoti sāpīgai un jūtīgai tēmai – Otrajam pasaules karam un holokaustam. Filma ir stāsts par Žani Lipki, un filmas vēstījums veidots no Lipkes dēla skatpunkta. Savukārt filma «Paradīze 89» vēsta par 1989.gadu, kas bija būtisks pavērsiena punkts Latvijas vēsturē, bet «Homo Novus» ir Anšlava Eglīša populārā literārā darba ekranizācija. Filmas darbības laiks ir 30.gadu Latvija. Šī filma ir par mākslu, mākslas vēsturi un ideālo Latvijas pagātni. Savukārt spēlfilma «Bille» top pēc Vizmas Belševicas tāda paša nosaukuma darba motīviem, bet filma «1906» vēstīs par Latvijas vēsturi un arī Latvijas literatūras vēsturi. Šajā filmas projektā vēsturiskais materiāls ir daudzpusīgs un sarežģīts.

No animācijas filmu projektiem finansējumu ieguvusi Edmunda Jansona topošā animācijas filma «Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi», kuras pamatā ir dzejnieces Ineses Zanderes darbs, kā arī Rozes Stiebras «Saule brauca debesīs», kas savukārt ir mītisks un mitoloģisks materiāls.

Savukārt no dokumentālo filmu projektiem pie finansiāla atbalsta tikusi Askolda Saulīša dokumentālā filma «Astoņas zvaigznes», Kristīnes Briedes un lietuviešu režisora Audria Stona filma «Baltijas jaunais vilnis», Raita un Laura Ābeļu filma «Baltu ciltis», Ilonas Brūveres «Ievainotais jātnieks», Dzintras Gekas «Kurts Fridrihsons», Ginta Grūbes «Lustrum», Kristīnes Želves «Mērijas ceļojums» un Ivara Selecka «Turpinājums».

Dokumentālā filma «Astoņas zvaigznes» ir veltīta latviešu strēlniekiem, «Baltijas jaunais vilnis» veltīta leģendāram posmam Latvijas dokumentālā kino vēsturē – 20.gadsimta 60.gadiem, kad latviešu poētiskais kino kļuva par sava veida mākslinieciskās pretošanās instrumentu totalitārajam režīmam un sociālistiskajai realitātei. Filma «Ievainotais jātnieks» vēstīs par Brīvības pieminekļa autoru – tēlnieku Kārli Zāli, filma «Kurts Fridrihsons» būs veltīta māksliniekam Kurtam Fridrihsonam un viņas mūža gājumam sarežģītos Latvijas vēstures kontekstos, bet filma «Lustrum» būs veltīta «čekas maisu» problēmai un šiem neatrisinātajiem jautājumiem nesenajā vēsturē.

Dokumentālā filma «Mērijas ceļojums» ir dokumentālās filmas un spēlfilmas sajaukums. Šī filma būs veltīta Mērijai Grīnbergai, kura izglāba plašu Latvijas mākslas kolekciju Otrā pasaules kara laikā. Savukārt filma «Turpinājums» būs par Latvijas un nākotni no bērnu skatpunkta. Filmā septiņi bērni septiņās dažādās Latvijas vietās sāk skolas gaitas. Iecerēts, ka filma turpināsies ik pēc septiņiem gadiem, katrreiz jaunam režisoram fiksējot šo septiņu bērnu dzīves pavērsienus un līdz ar to arī visas valsts ceļu uz nākotni.

Savukārt brāļu Ābeļu filma «Baltu ciltis» no mākslinieciskā un tehnoloģiskā viedokļa būs ambiciozs projekts. Šī dokumentālā filma stāstīs par baltu cilšu vēsturi.

Projektus vērtēja īpaši izveidota ekspertu komisija, kurā darbojās dzejniece un dramaturģe Māra Zālīte, kinorežisors Jānis Streičs, kinorežisors un pedagogs Pēteris Krilovs, komponiste Lolita Ritmanis no ASV, kinozinātnieks Viktors Freibergs, Nacionālās kultūras padomes pārstāve Gundega Laiviņa, kultūras mecenāts Boriss Teterevs un NKC vadītājas vietnieks filmu ražošanas jautājumos Uldis Dimiševskis.

Filmu projekti tika izvēlēti konkursa kārtībā divās kārtās, un finansējums tiem plānots, ņemot vērā vidējās attiecīgā filmu veida kopējās izmaksas. Programmas īstenošanai nepieciešamais plānotais finansējums ir 7 504 014 eiro, kas četru gadu laikā tiek izmantots pakāpeniski. Šim mērķim 2014.gadā tika paredzēti 264 654 eiro, 2015.gadā – 889 436 eiro, 2016.gadā piešķirti 1 552 962 eiro, bet 2017.gadā plānoti 4 796 962 eiro.

2014.gadā tika sākta spēlfilmu un animācijas projektu atlase, konkursa pirmajā kārtā saņemot 37 pieteikumus – 27 spēlfilmas un četras animācijas filmas. Atbalsts tika sniegts 11 spēlfilmu un divu animācijas projektu attīstīšanai. Savukārt šā gada pavasarī notika dokumentālo filmu projektu atlase, no 34 pieteikumiem atbalstot desmit projektu attīstīšanu.

Šā gada rudenī tika izsludināta gan dokumentālo filmu projektu, gan spēlfilmu un animācijas projektu pieteikšana konkursa otrajai kārtai. Tajā varēja pieteikt arī pirmajā atlases kārtā neatbalstītos un citus projektus, ja tie ir ražošanai sagatavoti un var konkursam iesniegt filmas scenāriju un demo materiālu. Projektu pieņemšana noslēdzās novembra sākumā, un tad atkal darbu sāka Latvijas simtgades ekspertu padome, kopējā kontekstā vērtējot visus ražošanai sagatavotos projektus – spēlfilmas, dokumentālās filmas un animāciju. Visi konkursam iesniegtie pieteikumi sabiedrībai pieejami portāla «www.filmas.lv» sadaļā «Latvijas filmas Latvijas simtgadei».

Paredzēts, ka 2016.gadā tiks turpināta visu finansējumu saņēmušo filmu ražošana, ņemot vērā katras filmas ražošanas plānu un specifiku. 2017.gadā turpināsies visu filmu ražošana, finansiāli atbalstot arī pēcapstrādi, bet 2018.gadā filmas tiks pabeigtas un izrādītas visa gada garumā.

Ar programmā «Latvijas filmas Latvijas simtgadei» atbalstīto filmu projektiem var iepazīties mājaslapā «www.filmas.lv».

Pēc gada uz ekrāniem nonāks Karapetjana jaunā filma «Pirmdzimtais»

Kopš pagājušā gada nogales norit darbs pie režisora Aika Karapetjana jaunās spēlfilmas trillera «Pirmdzimtais» filmēšanas, kuras pirmizrāde plānota nākamā gada sākumā, informē Nacionālā kino centra vecākā referente nozares informācijas jautājumos Kristīne Matīsa. Filmas vajadzībām šajā aukstajā laikā notiek ārskatu filmēšana mežā un uz aizsaluša ezera. Nākamās nedēļas vidū tiks filmēta aina, kurā aktieris ielūst ledū.

«Pirmdzimtais» uzņemšana ar pārtraukumiem turpināsies līdz šā gada vasarai.

Topošais trilleris būs stāsts par vidēja vecuma inteliģentu, kurš, cenšoties sievas acīs atjaunot savu reputāciju, ko jūtas zaudējis pēc nepatīkama incidenta ar laupītāju, nejauši izdara slepkavību. Un ar laiku sāk saskatīt noslēpumainas sakarības starp mirušo, sievas grūtniecību un noslēpumainu šantāžistu, kurš viņu spiež rīkoties pret paša gribu.

Galvenās lomas filmā atveido aktieri Kaspars Znotiņš, Maija Doveika un Kaspars Zāle.

Filmas producents Roberts Vinovskis klāstīja, ka filmas veidotāji ir ļoti laimīgi par atnākušo auksto laiku un salu. «Ja nebūtu tā palaimējies ar laikapstākļiem, mēs būtu pamatīgās ziepēs. Visu neparasti silto decembri bažīgi turējām īkšķus, gaidot sniegu, jo bez īsta sniega un ar ledu klāta ezera šī varētu kļūt par ļoti dārgu filmu,» piebilda Vinovskis.

«Pirmdzimtais» ir Karapetjana trešā spēlfilma un trešā sadarbība ar «Studiju Lokomotīve», producentu Vinovski un operatoru Jāni Eglīti, kurš 2014.gadā nacionālajā filmu festivālā «Lielais Kristaps» saņēma balvu kā labākais operators.

2015. gada aprīlī Nacionālais kino centrs Karapetjana filmas «Pirmdzimtais» pirmajam posmam piešķīra 208 000 eiro.

Par režisoru

Karapetjans ir viens no savas paaudzes redzamākajiem režisoriem. Par diplomdarba filmu Latvijas Kultūras akadēmijā – īsfilmu «Riebums» – 2007. gadā viņam tika piešķirta nacionālā balva «Lielais Kristaps» kategorijā «Labākā īsfilma». Viņa 2012.gada debijas spēlfilmas «Cilvēki tur» pirmizrāde notika prestižajā Karlovi Vari starptautiskajā kino festivālā. Režisora otrā spēlfilma, šausmu žanra darbs «M.O.Ž» tika pirmizrādīts svarīgākajos žanra filmu festivālos Kanādā un ASV, vēlāk arī daudzos nozīmīgos Eiropas festivālos. Patlaban filma «M.O.Ž» tiek izrādīta kinoteātros ASV.