Filma «Stīvs Džobss» izgāzusies ASV kinoteātros

Britu režisora Denija Boila jaunā filma «Steve Jobs» («Stīvs Džobss») pirmajā nedēļas nogalē piedzīvojusi finansiālu izgāšanos par spīti jūsmīgām kritiķu atsauksmēm. Iznākšanas nedēļas nogalē filmas kases ieņēmumi no biļešu pārdošanas ASV kinoteātros sasniedza tikai 7,3 miljonus dolāru (6,6 miljonus eiro). Līdz šim filmas kopējie ieņēmumi ir aptuveni desmit miljoni dolāru (deviņi miljoni eiro).

«Ja pirms tam filmai tika prognozēti panākumi «Oskaru» ceremonijā, tad tagad tas šķiet mazāk iespējams,» raksta vietnes «Movie City News» redaktors Deivids Polands. «Ja turpmākajās nedēļas filma būs izgāšanās, tad diez vai tā saņems balvas, jo tās parasti nepiešķir neveiksmīgām filmām.»

«Šogad ir tik liela konkurence, ka finansiāla neveiksme nepalīdzēs ceļā uz kino industrijas balvām,» norāda vietnes «Deadline» kritiķis Pīts Hamonds.

«Steve Jobs» ir trešā filma par tehnoloģiju giganta «Apple» dibinātāju Džobsu, kurš aizgāja mūžībā 2011.gadā. 2013.gadā tika izlaista biogrāfiska filma ar aktieri Eštonu Kučeru galvenajā lomā, bet septembrī nāca klajā amerikāņu režisora Aleksa Gibnija dokumentālā kinolente.

Kino žurnāls «Variety» norāda, ka filmai pašlaik esot liela konkurence, kā arī skatītājiem vairs neesot interesanta kārtējā filma par Džobsu.

Tomēr kino balvu izpētes kompānija «Goldderby.com» norāda, ka kinolente vēl varētu gūt panākumus. «»Oskaru» ceremonijā tai klāsies labi. Balsotājiem tā patīk, turklāt filma ir atpazīstama. Šī īslaicīgā neveiksme nekaitēs filmai,» ir pārliecināts kompānijas dibinātājs Toms O’Nīls.

Amerikāņu scenārists Ārons Sorkins adaptējis amerikāņu rakstnieka Valtera Izaksona grāmatu «Steve Jobs: The Exclusive Biography». Filma sastāv no trīs lielām ainām. Katrā no tām attēlots laiks pirms kāda nozīmīga produkta iznākšanas – «Mac» datora 1984.gadā, «NeXT» datora 1990.gadā un «iPod» mūzikas atskaņotāja 2001.gadā.

Galvenās lomas spēlē aktieri Maikls Fasbenders un Keita Vinsleta.

TV pirmizrāde – LTV dokumentālā filma «Hermanis»

Otrdien, 5. janvārī, plkst. 21:15 LTV1 ēterā televīzijas pirmizrādi piedzīvos Latvijas Televīzijas veidotā dokumentālā filma «Hermanis» – par skandalozā režisora Alvja Hermaņa daiļradi un svarīgākajiem notikumiem viņa 50. jubilejas gadā. Nekad agrāk Alvis Hermanis žurnālistus nav aicinājis viesoties savā mājā. Šajā filmā varēsim iepazīt starptautiski pazīstamo teātra un operu režisoru un scenogrāfu kā ģimenes cilvēku, septiņu bērnu tēvu un uzzināt, kā ikdienas dzīve un lēmumi ietekmē un veido viņa profesionālo redzējumu.

«Alvja Hermaņa iestudējumu ģeogrāfiskā amplitūda ir plaša. Darbs pie filmas bija ļoti intensīvs. Sekojām viņam ne tikai Rīgā, bet arī Zalcburgā, kur tapa atkārtotais iestudējums Dž. Verdi operai «Trubadūrs», Vīnē, kur rudens sezona Burgteātrī tika atklāta ar N. Gogoļa «Revidentu», kā arī Parīzē, kur Bastīlijas operā nesen notika H. Berlioza dramatiskās leģendas «Fausta pazudināšana» pirmizrāde. Janvārī un februārī taps filmas versija starptautiskajam tirgum, kas būs 52 minūtes gara, un patlaban notiek sarunas par tās izplatīšanu Eiropas TV kanāliem,» stāsta LTV Kultūras redakcijas vadītāja un filmas producente Ieva Rozentāle.

LTV veidotā dokumentālā filma «Hermanis» sniedz nebijušu iespēju uzzināt Mihaila Barišņikova domas par Alvi Hermani saistībā ar viņa veidoto un starptautisku skanējumu ieguvušo izrādi «Brodskis/Barišņikovs», kā arī skatīt unikālus kadrus no izrādes mēģinājuma. Tikpat ekskluzīvi ir arī Vīnes Burgteātrī filmētie kadri ar fragmentiem no izrādes «Revidents», kurus būs iespēja salīdzināt ar fragmentiem no pašmāju Jaunā Rīgas teātra tāda paša nosaukuma izrādes. Savukārt, iestudējums Parīzes Bastīlijas operā – H. Berlioza dramatiskā leģenda «Fausta pazudināšana» bija lielformāta inscenējums ar globālu un izaicinošu jautājumu pasaulei pēc terorakta Parīzē: «Kas notiks ar Zemi un vai mums no tās jādodas prom?». Filma «Hermanis» ir apjomīgs un vērienīgs Latvijas Televīzijas darbs ar ārzemju teātru un mākslinieku piesaisti.

Filmas autori: žurnāliste Mārīte Balode, režisors Andis Mizišs un operators Aldis Šēnbergs. Filmas producente Ieva Rozentāle.

Sandija Semjonova jaunās dokumentālās filmas pirmizrāde piedzīvo aplausu vētru

30. oktobrī kinoteātros visā Latvijā uz lielajiem ekrāniem nonāks dokumentālā filma «Prāta Vētra: starp krastiem», kuras sižets seko līdzi leģendārās Jelgavas grupas «Prāta Vētra» attīstībai Latvijas un pasaules vēstures notikumu kontekstā. Filmā būs redzami unikāli kadri no grupas privātajiem, kā arī Latvijas Televīzijas arhīviem.

«Filma ir mēģinājums atbildēt uz jautājumiem: kas ir tas, kas veido «Prāta Vētras» fenomenu, kādēļ cilvēki viņus mīl un reizē arī kritizē, kā grupa ir spējusi uzveikt daudzās krīzes un tomēr palikt kopā jau 25 gadus? Nu jau viņi ir daļa no mūsu nacionālās identitātes. Varētu šķist, ka veidot filmu par «Prāta Vētru» ir panākumus sološs pasākums, taču patiesībā viņi ir snieguši tik daudz interviju kā neviens un sākumā šķiet, ka par viņiem jau zinām visu,» stāsta viens no filmas veidotājiem Sandijs Semjonovs.

«Izpēte pirms filmas uzņemšanas sākās, kad Kaspara Rogas mamma mums uzticēja kopš grupas dibināšanas rūpīgi krātās publikācijas un intervijas. Tie ir vairāki desmiti sējumu! Tika caurskatītas neskaitāmas stundas ar arhīva videomateriāliem – grupas pašu filmētais, mājas video, televīzijas raidījumi un videoklipi.

Vēlējāmies atklāt vairāk puišu personības un savstarpējās attiecības. Tas bija liels izaicinājums, jo viņi ir profesionāļi un kameras klātbūtni jūt pat neskatoties,» papildina otrs filmas veidotājs Gundars Rēders.

Filma «Prāta Vētra: starp krastiem» ir dokumentāls stāsts par četriem draugiem. Par četriem atšķirīgiem, taču sirdī līdzīgiem skolas biedriem. Viņi piedzima septiņdesmito gadu vidū, izauga ar padomju multenēm un tukšajiem veikalu plauktiem, mūsu valsts neatkarības priekšvakarā izveidojot jaunu grupu «Prāta Vētra». Tas ir stāsts par «Prāta Vētras» un mūsu valsts ceļu. Par nepadošanos un spītību. Par neatlaidību, krišanu un atkal celšanos. Pirmo reizi grupa atklāti stāstīs par kopābūšanu, krīzēm un prieka brīžiem. Šī būs arī iespēja būt klāt grupas jaunākā albuma «7 soļi svaiga gaisa» tapšanā Berlīnē.

Manska filma par Ziemeļkoreju saņem ceturto balvu

Triestes Starptautiskā kino festivāla galveno balvu dokumentālā kino konkursā nupat saņēmusi režisora Vitālija Manska filma «Saules staros / В лучах Солнца / Under the Sun». Filmas pirmizrāde Latvijā gaidāma 12. aprīlī.

Filmas režisors, izcilais krievu dokumentālists Vitālijs Manskis šobrīd dzīvo un strādā Latvijā, kur arī tika pabeigta filma «Saules staros» – šeit dibinātajā un reģistrētajā producentes Natālijas Manskas studijā «Vertov», kas nosaukta par godu dokumentālā kino klasiķim Dzigam Vertovam. Filmas skaņu režisors ir viens no pieredzējušākajiem Latvijas filmu nozares profesionāļiem Anrijs Krenbergs, mūzikas autors – talantīgais latviešu komponists Kārlis Auzāns.

Filmai šis ir jau ceturtais starptautiskais apbalvojums. Filmas pasaules pirmizrāde notika 2015. gada novembrī Tallinas Starptautiskajā kino festivālā «Melnās naktis», kur tā ieguva labākā režisora balvu starptautiskā konkursa skatē un žūrijas speciālbalvu; filma ieguva arī galveno balvu Jihlavas Starptautiskajā kino festivālā. Šā gada martā filma tiks demonstrēta kinoteātros Vācijā un Čehijā, bet aprīlī – Latvijā un Amerikas Savienotajās valstīs.

Filmas norises vieta ir Ziemeļkoreja, tas ir stāsts par ideālu dzīvi ideālā valstī un par to, kā šajā utopiskajā dzīves etalonā tiek ievadīti jauni, ideāli cilvēki.

Filma rāda, cik daudz pūļu Ziemeļkorejas pilsoņi velta, lai uzturētu šo ideālo pasaules kārtību – katrs korejietis pašaizliedzīgi ziedo tam savu dzīvi.

Filma seko ideāla radīšanas procesam – galvenā varone, ideālu vecāku meita, gatavojas pievienoties Bērnu Savienībai. Viņas vecāki strādā ideālos uzņēmumos, dzīvo ideālā dzīvoklī, kas atrodas ideālas pilsētas centrā. Drīz meitene kļūs par daļu no ideālas sabiedrības, ko mūžīgi apspīd Saule kā varenā tautas līdera Kima Ir Sena simbols.

Filmēšanas grupa pabija Ziemeļkorejā divas reizes, to nemitīgi pavadīja dažādas amatpersonas, kas kontrolēja filmēšanas procesu. Taču saskaņā ar režisora koncepciju kamera netika izslēgta arī brīžos, kad kadrs nebija paredzēts filmēšanai. Līdz ar to iegūts unikāls materiāls dokumentālai filmai.

Triestes Starptautiskais kinofestivāls ir viens no galvenajiem filmu nozares notikumiem Itālijā un nozīmīgs kino forums Eiropas mērogā. Šogad Triestes konkursa programmā bija iekļautas labākās 2015. gadā uzņemtās filmas, tostarp divas no tām iepriekš saņēmušas balvas «Zelta balodis» Leipcigā; kopīgajā konkurencē ar Vitālija Manska filmu startēja arī Eiropas kinoakadēmijas balvas nominanti, Amsterdamas Starptautiskā dokumentālā kinofestivāla (IDFA) un citu prestižu kino festivālu dalībnieki. Tāpēc šī balva filmai ir vēl jo vērtīgāka, atzīst režisors.

Filmas pirmizrāde Latvijā paredzēta 12. aprīlī kinoteātrī Splendid Palace, detalizētāka informācija sekos.