Izdzīvotājs: Filma «Everests» ir pilnīgas muļķības

Neveiksmīgajā 1996. gada alpīnisma ekspedīcijā izdzīvojušais žurnālists Džons Krakauers nopēlis jauno kinolenti «Everest» («Everests»), vēsta britu laikraksts «The Guardian». Krakauers izdzīvoja traģiskajā ekspedīcijā uz Everestu, kurā gāja bojā vairāki cilvēki. Savu pieredzi viņš aprakstīja grāmatā «Into Thin Air», kura kļuva par bestselleru.

«Tās ir pilnīgas muļķības,» žurnālists sacīja par jauniznākušo kinolenti. «Ja kāds vēlas uz faktiem balstītu izklāstu, viņam jāizlasa «Into Thin Air«.»

Pieredzējušo alpīnistu Krakaueru filmā spēlē aktieris Maikls Kellijs. Krakauers sacīja, ka neesot sazinājies ar aktieri. Žurnālistu īpaši saniknojusi aina, kurā viņš atsaka piedalīties ekspedīcijas gida Anatolija Bukrejeva meklēšanā.

Kinolentes «Everest» režisors laikrakstā «Los Angeles Times» atbildējis uz Krakauera izteikumiem. «Krakauera kunga pieminētajā telts ainā vēlējāmies parādīt, cik ekspedīcijas dalībnieki bija bezspēcīgi un nespējīgi glābt pārējos. Viņi nebija ļauni, viņi bija bezpalīdzīgi. Ar scenāristiem centāmies taisnīgā veidā atspoguļot notikušo un nepieslieties kādai pusei,» viņš norāda.

Krakauers atzīst, ka traģiskā ekspedīcija ietekmējusi viņa dzīvi vēl vairākus gadus pēc tam. «Man bija depresija, un es to pat neapzinājos,» viņš teica.

Viņš arī kritizēja tā saucamo Everesta tūrismu. «Everests – tas nav īsts alpīnisms,» uzskata Krakauers. «Tas ir bagāto cilvēku alpīnisms. Trofeja uz plaukta, un tas arī viss. Kaut es nekad nebūtu to darījis, un es to domāju nopietni.»

Grāmatā «Into Thin Air» stāstīts par 1996. gada traģiskajiem notikumiem pasaules augstākajā kalna virsotnē, kas prasīja astoņu cilvēku dzīvības, kuru vidū bija arī slavenie alpīnisti Skots Fišers un Robs Hols.

Valsts svētkos publiskots filmas «Dvēseļu putenis» tīzeris

Topošās pilnmetrāžas mākslas filmas komanda režisora Dzintara Dreiberga vadībā pabeigusi darbu pie filmas pirmā tīzera kas dod ieskatu latviešu tautai nozīmīgā Aleksandra Grīna romāna «Dvēseļu putenis» ekranizācijā, TVNET informēja tā veidotāji.

Filmēšanas proves kaujas ainu epizodēm, kuru rezultātā tapis filmas tīzeris, notika šā gada pavasarī Ādažu poligonā. Šajā procesā režisora Dzintara Dreiberga un operatora Valda Celmiņa vadībā tika iesaistīta liela komanda, to skaitā jaunsargi, Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, aktieri un specefektu speciālisti.

«Pirmajā filmas vizualizācijā centāmies saglabāt Aleksandra Grīna stāsta sajūtu, ko esam iecerējuši parādīt filmā, – jauna cilvēka pieredzi karā,» stāsta režisors Dzintars Dreibergs. «Tīzeris kalpo arī kā vizuāls tests dažādu filmēšanas paņēmienu pārbaudīšanai Latvijā, lai, sākot reālo filmēšanu, laiku izmantotu maksimāli efektīvi. Ļoti ceram uz Saeimas atbalstu filmas tapšanā, un esam procesā – turpinām scenārija slīpēšanu un filmēšanas sagatavošanu, kā arī strādājam pie finansiālo partneru piesaistes.”

Filmas tīzerī dzirdamo mūziku radījusi ASV dzīvojošā latviešu komponiste un «Emmy» balvu ieguvēja Lolita Ritmanis. Tas ir emocionāli spēcīgs skaņdarbs, kurā mūsdienīgas nokrāsas savijas ar oriģinālu latviešu strēlnieka Jāņa Friša iedziedātu tautasdziesmas ierakstu, ko saglabājis vīru kopas «Vilki» vadītājs Andris Balcers. «Ar Jāni Frišu, kādreizējo 7. Bauskas pulka strēlnieku, kurš pieredzējis Ziemassvētku kaujas, tikāmies 1982. gadā mazā dārza namiņā Gaujā,» stāsta A. Balcers. «Viņam tolaik bija gandrīz 90 gadu, taču atceros viņu kā kolorītu un dzīvespriecīgu vīru, kurš dalījās savās atmiņās un dziedāja dziesmas.»

Filmas «Dvēseļu putenis» pirmais vizuālais materiāls veidots, lai sniegtu priekšstatu par filmas ieceri un palīdzētu vērienīgajam vēstures projektam piesaistīt partneru un kopproducentu uzmanību un investīcijas, kas ļautu pabeigt filmu, sagaidot Latvijas simtgadi.

Galvenais mērķis, uzņemot mākslas filmu «Dvēseļu putenis» pēc rakstnieka Aleksandra Grīna autordarba motīviem, ir izstāstīt vēsturiski nozīmīgu, personīgu stāstu mūsdienu kino valodā. No gandrīz 800 lapaspušu romāna iecerēts izveidot filmu, kas attēlo galvenā varoņa pieredzi Pirmā pasaules kara laikā, aizvedot līdz apziņai par neatkarīgas valsts ideju. Veidojot filmu, iecerēts maksimāli saglabāt Grīna spilgto, poētisko un dokumentāli precīzo valodu.

Atgādinām, ka 2013. gada nogalē Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisija 2014. gada valsts budžetam iesniedza priekšlikumu atvēlēt 1,335 miljonus eiro filmas «Dvēseļu Putenis» veidošanai, no kuras ir saņemti pirmie 200,000 eiro filmas ražošanas sākšanai. Šobrīd Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisija atzīst, ka filmas veidotāju padarītais rada pārliecību par filmas māksliniecisko un saimniecisko gaitu. Kino filmas «Dvēseļu putenis» tālākā realizācija ir atkarīga no 2015. gada nogales budžeta balsojuma Saeimā.

Tapusi dokumentālā filma par Daini Īvānu

Kinoteātrī «Splendid Palace» 9. novembrī pirmizrādi piedzīvos režisora Andreja Verhoustinska veidotā pilnmetrāžas dokumentālā filma «Īvāns», kas vēsta par bijušo Tautas frontes priekšsēdētāju un Atmodas laika simboliskāko personību Daini Īvānu, informē «Rīgas namu» Pasākumu centru pārvaldes pārstāve Aiga Millere.

Par Latvijas pagātni un tagadni Īvāns stāsta bez noklusējumiem un politiski klišejiskiem tekstiem, kas ar milzu apjomu «skalo cilvēku smadzenes» medijos un presē ikdienā, vēsta filmas veidotāji.

Īvāns uzskata, ka vara degradē cilvēku, viņam ir savi argumenti, kuros šajā laikā ir būtiski ieklausīties. Viņš ir gatavs atzīt arī savas kļūdas un vilšanās, kas ir tik neraksturīgi mūsdienu politiskās domas līderiem. Viņš atzīst arī personiskos zaudējumus, kas upurēti uz sabiedriski politiskās cīņas altāra.

Filma «Īvāns» ir stāsts par cilvēku, kurš simbolizē jaunlaiku Latvijas vēsturi, par cilvēkvalsti, kas apvieno sevī gan cerības, ideālismu, vilšanos, izvēles, kompromisus, uzvaras un zaudējumus. Un atrod sevī spēku atgriezties pie pirmsākumiem, neļaut sevi samalt laikmeta griežiem un nebūt tikai par gadījuma karakalpu dzīves noliktajā stāstā.

Dokumentālā filma tapusi gada garumā, filmēšanas grupai izbaudot Īvāna uzticēšanos un viesmīlību viņa dzimtas mājās «Īvānos». Filmā redzami unikāli kadri no vēstures arhīviem un Īvāna personiski filmētajām ģimenes kinohronikām.

Filmas scenārija autore ir Nora Ikstena, komponists – Jēkabs Nīmanis, filmas producents ir Guntis Trekteris no filmu studijas «Ego Media».

Matess: Par filmēšanos latviešu filmā esmu sajūsmā

Šodien, 21. janvārī pirmizrādi piedzīvos jaunā latviešu spēlfilma, režisora Dāvja Sīmaņa pirmais pilnmetrāžas darbs spēlfilmas žanrā – «Pelnu sanatorija». Filmas galveno lomu – vācu kara ķirurgu – filmā spēlē vācu teātra un kino zvaigzne Ulrihs Matess (Ulrich Matthes), viens no izcilākajiem mūsdienu vācu aktieriem, kas filmas pirmizrādes dēļ ieradās Rīgā un sniedza TVNET ekskluzīvu stāstu par piedzīvoto Latvijā filmas tapšanas laikā.

Pastāstīšu jums noslēpumu!

Uz jautājumu, kā Ulrihs jūtas Rīgā, viņš atbild, ka ir priecīgs šeit atkal atrasties un ir satraukts pirms filmas pirmizrādes. «Man patika mūsu darbs un komanda. Filmu jau uz mazā ekrāna mājās esmu noskatījies. Tagad pienācis laiks to skatīties uz lielā kinoekrāna šajā burvīgajā kinoteātrī kopā ar skatītājiem, kam patiesībā šī filma radīta. Gribu redzēt viņu reakciju, jo filma ir ļoti spraiga,» ar nelielu satraukumu teic Ulrihs.

Filmas veidotāji, režisors Dāvis Sīmanis un producents Roberts Vinovskis, pirms filmas tapšanas jau zinājuši, ka galvenās lomas atveidošanu vēlētos uzticēt tieši Ulriham, bet, ņemot vērā, cik liela teātra un kino zvaigzne viņš ir Vācijā, lielas cerības, ka viņš piekritīs, neloloja. Tomēr pats Ulrihs intervijā stāsta, ka izlēmis piekrist šai lomai ar nosacījumu, ja viņam patiks filmas veidotāji, mazāk nekā stundas laikā pēc scenārija saņemšanas. «Es jums pateikšu noslēpumu! Tiklīdz izlasīju scenāriju, sapratu, ka vēlos šajā filmā filmēties.

Ir tāds teiciens, ka labai filmai nepieciešamas tikai trīs lietas – labs scenārijs, labs scenārijs, un, ak jā, labs scenārijs! Un, kad Berlīnē satiku Dāvi un Robertu, man arī viņi iepatikās un tālākais jau bija skaidrs,» atceras galvenās lomas atveidotājs.

Filmā nav daudz dialogu, sajūtas vairāk tiek sniegtas caur attēlu, un par filmas operatora Andreja Rudzāta darbu vācu kinozvaigzne ir sajūsmā: «Viņš ir ģēnijs!»

Smaga loma, kura ietver Baltijas valstu vēstures faktus

Ulriham filmā uzticētā loma ir smaga, un par attēloto varoni viņš stāsta: «Vīrietis, kuru tēloju, nāk no kara, kas atstājis spēcīgas sekas, un vietā, kur viņš nonāk, ārstējas mentāli traumēti kareivji. Tur valda ļoti klusa un drūma atmosfēra. Mums, visiem filmas aktieriem, nācās saplūst ar šo klusumu. Tas man bija izaicinājums, jo pats esmu daudz dzīvīgāks un arī komunikabls.»

Režisors Dāvis Sīmanis teicis, ka filma ir par 100 gadus seniem notikumiem, un tā laika notikumi varētu tikt salīdzināti arī ar mūsdienās notiekošo. Filmas «Pelnu sanatorija» galvenās lomas atveidotājs piekrīt, ka cilvēki, kuri pašlaik Eiropā ieradušies no Sīrijas vai Irākas, arī ir traumēti, gluži kā cilvēki, kuri ir filmā. Viņš uzskata, ka filmai un Eiropas situācijai šobrīd ir netieša saistība.

«Pirms devos uz šejieni, lai uzņemtu filmu, noskaidroju faktus par vēstures notikumiem, jo vēlējos zināt Baltijas valstu vēsturi, kā arī saistību ar vāciešiem. Es par to zināju gana daudz,» atklāja Matess, piebilstot, ka 1988. gadā jau reiz jau viesojies Rīgā, jo nācies uzstāties Nacionālajā teātrī.

Aktieri bija profesionāli

Matess atklāja, ka filmēšanās laikā nav jutis nacionālas atšķirības starp sevi un latviešu vai lietuviešu aktieriem. Savā ziņā viņš juties «kā savējais». «Aktieri ar mani sazinājās angļu valodā, taču dažās filmas epizodēs man bija jārunā latviski. Tas nav tik vienkārši – to mācīties bija kā mācīties ķīniešu valodu.»

Kopumā Vācijā populārais aktieris uzskata, ka filmēšanās laikā gaisotne bija ļoti profesionāla un jauka. Šo nedēļu laikā viņš juties nudien laimīgs.

Filmēšanās laikā Ulriham Matesam nepietika laika apskatīt Latviju vai izbaudīt naktsdzīvi. Lielāko brīvā laika daļu viņš pavadījis, koncentrējoties lomai. «Šajā ziņā esmu strikts, jo zināju, ka esmu galvenajā lomā. Es tiešām gribēju to izdarīt tik labi, cik vien spēju,» viņš paskaidroja.

Dodoties atpakaļ uz Vāciju, visilgāk viņš atcerēsies līdzību starp cilvēkiem. Viņš ir pārliecināts, ka, strādājot kopā ar citu tautību pārstāvjiem, nav nacionālu atšķirību. Viss atkarīgs no tā, vai šī savienība ir laba vai ne. Lai arī Matesam šeit ļoti patīk, latviešu valodā pagaidām viņš var pateikt vien filmēšanās laikā iemācīto frāzi «turiet viņus haosā». Pagaidām Matess nezina, kad atkal atgriezīsies Latvijā, bet nenoliedz, ka dzīvē var gadīties visādi.

Par filmu

«Pelnu sanatorijas» scenārija autori ir Dāvis Sīmanis un Tabita Rudzāte. Stāsts ir izdomāts, taču vienlaikus balstīts reālos vēsturiskos notikumos Pirmā pasaules kara beigās – laikā, kad kara šausmas sagrāva apgaismības laikmetā izlolotās ilūzijas par racionālu un modernu pasauli un saprātīgu cilvēku tajā. Filmas darbība risinās 1917. gadā Kurzemē. Kara pēdējās dienās atvaļināts vācu kara ārsts Ulrihs tiek nosūtīts uz nomaļu sanatoriju, kur ārstējas kontuzēti un mentāli traumēti kareivji. Ulriham atklājas dīvaina, sapņaina pasaule, kurā valda miers un aizmirstība. Tas izrādās pārbaudījums viņa racionālajam prātam un apņēmībai «ieviest kārtību». Savukārt negaidīta pieķeršanās kādam pamestam, mežonīgam zēnam ļauj Ulriham atgūt notrulināto cilvēcību. Taču karš vēl nav beidzies – agrāk vai vēlāk tas sasniegs arī šo patvēruma vietu.

No 22.janvāra filma tiks rādīta lielākajos kinoteātros visā Latvijā un pilnīgi visos Rīgas kinoteātros

Seši interesanti fakti saistībā ar filmu Marsietis

Nemaz ne tik sen uz kino ekrāniem nonāca pozitīvi vērtētā filma Marsietis. Tā veidota, balstoties uz Endija Veira tāda paša nosaukuma romāna motīviem un zinātnieku aprindās ir iemantojusi atzinību, jo bez dažām viegli pārspīlētām epizodēm filma tomēr ir ļoti pietuvināta realitātei un skatītājam ļauj iztēloties, kāda būtu dzīve uz sarkanās planētas.

Kamēr Ridlija Skota režisētais Marsietis pasaules kinoteātros turpina pelnīt miljonus, interneta vietne Space.com ir apkopojusi sešus interesantus faktus, ko tu, iespējams, nezināji par šo filmu.

1. Filmas scenārija viena lapa ir bijusi kosmosā

Saskaņā ar filmas scenārista Drjū Godārda informāciju, vienu lapu no Marsieša scenārija NASA ar daudzfunkcionālo kosmosa kuģi Orion esot nogādājusi kosmosā. Tas noticis Orion izmēģinājuma lidojumā 2014.gada decembrī, un uz lapas bijis atainots Marsieša galvenais varonis Marks Votnijs, kādu to iztēlojās filmas režisors.

Jāpiebilst, ka scenārija nosūtīšanai kosmosā grūti piemeklēt piemērotāku lidaparātu, jo, kā zināms, Orion ir kosmosa kuģis, ar kuru NASA cer kādudien nogādāt pirmos cilvēkus uz Marsu.

2. Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) zinātnieki viesojušies filmēšanas laukumā brīdī, kad gatavota zondes Philae nolaišanās uz komētas 67P

Čivetels Ejofors, kurš filmā ataino NASA misijas direktoru Vinsentu Kapūru, šķiet, ir spēcīgi ietekmējies no ESA zinātnieka, kurš filmēšanas laikā piestrādāja kā konsultants. Ejofors esot ciemojies pie zinātnieka, kad ESA sākusi Philae nolaišanās procedūru, lai redzētu, kāda būs viņa reakcija un emocijas pozitīva iznākuma gadījumā. Jau ziņots, ka Philae ir pirmais cilvēka radītais objekts, kurš izsēdināts uz komētas. Tas notika pirms gada, 2014.gada 12.novembrī, tomēr, tā kā Philae nenolaidās tā kā plānots, no zondes saņemto datu ir krietni mazāk nekā varēja būt.

Ejofors norāda, ka ESA zinātnieks visu laiku bijis satraukts, taču tai pašā laikā arī kluss. Tikai tad, kad Rosetta/Philae misijas vadības centrā saņemts apstiprinājums par nosēšanos uz komētas, zinātnieks esot ļāvis vaļu emocijām.

3. Apvidus, kurā uzņemts Marsietis, eksistē īstenībā

Lielākā daļa Marsieša ir uzņemta kinostudijās Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā, turpretī daudzi dabas skati filmēti Vadirumā jeb tā dēvētajā Mēness ielejā Jordānijas dienvidos. Šeit savulaik tapušas ainas tādām filmām kā Arābijas Lorenss (1962.gads) un citam Ridlija Skota meistardarbam – Prometejs (2012.gads). Tāpat šeit filmētas Misija uz Marsu (2000.gads), Pēdējās dienas uz Marsa (2013.gads) un Sarkanā planēta (2000.gads).

Jāpiezīmē gan, ka filmētā materiāla pēcapstrādē ir mainīta Marsa debesu nokrāsa, jo sarkanajai planētai faktiski nav atmosfēras, un attiecīgi arī ainava tikusi piekrāsota sarkanīgāka, nekā tā ir patiesībā.

4. Skots esot apsvēris iespēju dot vārdus kamerām, ar ko Votnijam jārunā

Vairāk nekā puse no grāmatas ir Votnija iekšējais monologs, tādēļ filmas veidotājiem bijis jāvienojas par to, kā stāstu atainot uz ekrāna. «Ja cilvēks lasa grāmatu, viņš dzīvo galvenā varoņa galvā,» saka filmas producents Saimons Kinbergs. «Filmās varoņa domas parasti atklāj sarunas. Tomēr šajā gadījumā mūsu rīcībā nav dialogu, jo lielu daļu laika Votnijs ir viens pats,» piebilst producents un norāda, ka Skots problēmu atrisinājis ar regulāru video dienasgrāmatu palīdzību.

No praktiskā viedokļa šīs video dienasgrāmatas var pielīdzināt lidmašīnu melnajām kastēm, ko Skots liek galvenajam varonim regulāri papildināt ar aktuālāko informāciju. No cilvēciskā viedokļa runāšana ar sevi Votnijam ir lieliska iespēja iztēloties, kā varētu justies un kādu mierinājumu iedomātā sarunu biedrā rast pilnīgā izolācijā uz citas planētas nonācis cilvēks. Skots pat esot apsvēris domu dot vārdus Pīts un Dags kamerām, kurās video dienasgrāmatu filmēšanas brīžos lūkojās Votnijs.

5. Neizdevies mēģinājums rast alternatīvu vētrai uz Marsa

Veirs grāmatu Marsietis rakstīja trīs gadus, lai būtu drošs, ka tā ir zinātniski tik akurāta, cik iespējams. Viens no uzkrītošākajiem izņēmumiem ir vētra filmas sākumā, jo Marsa atmosfēra ir pārāk reta, lai tajā veidotos tik spēcīgi vēji. Pēc Skota teiktā, tā arī ir bijusi viena no piezīmēm, kas saņemta no NASA, kad tās speciālisti pārlasījuši scenāriju. Skots norāda, ka Veirs un Godārds tādējādi sākuši meklēt citus iemeslus, kādēļ Votnija kolēģiem viņš būtu jāuzskata par mirušu un steigšus jāpamet planēta.

«Alternatīva bija briesmīga,» sacījis Skots. «Tādēļ arī NASA teica, lai ir kā ir, jo tā taču ir tikai filma.» Uz jautājumu, kāda bijusi alternatīva, Skots atbildējis: «Es neatceros, tā bija garlaicīga.»

6. Grāmatas Marsietis autors ir zinātnieks amatieris

Endijam Veiram nav profesionālas pieredzes zinātniskajā darbā. Orbitālo dinamiku viņš «studējis» sava prieka pēc un paralēli programmētāja pamatdarbam rakstījis dažādus stāstiņus par ceļošanu kosmosā. Marsietis ir viņa trešais darbs un pirmais, ko viņš uzskatījis par publicēšanas vērtu. Patiesībā pirmais stāsts esot bijis tik slikts, ka Veirs esot izdzēsis visas tā kopijas. Marsieti turpretī viņš nodaļu pa nodaļai publicējis savā interneta vietnē, kur no skaitliski nedaudziem, taču lojāliem lasītājiem saņēmis pozitīvas atsauksmes. Lasītāji viņam palīdzējuši darbu arī pieslīpēt, un, kad tas bijis gatavs, Veirs to e-grāmatas formātā nodevis tirdzniecībā Amazon platformā.

Grāmata ātri vien ieguvusi milzu popularitāti un nokļuvusi starp TOP 5 zinātniskās fantastikas romāniem. «Tad pie manis sāka vērsties izdevēji un par tiesībām uzņemt filmu savā starpā sāka cīnīties piecas kinostudijas. Beigās piedzīvoju patiesi sirreālu momentu, kad savu vārdu ieraudzīju izdevuma New York Times bestselleru sarakstā,» – tā Veirs.

«Kino Bize» Oskaram nominētā filma «Klusuma skatiens»

o piektdienas, 5. februāra sāks rādīt talantīgā kinorežisora Džošua Openheimera filmu «Klusuma skatiens» (The Look of Silence), kas februāra beigās 88. Oskaru ceremonijā cīnīsies par labāko dokumentālās filmas godalgu.

Filma «Klusuma skatiens» tika iekļauta Rīgas Starptautiskā kinofestivāla un Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma programmās un no šīs nedēļas būs skatāma arī kinoteātrī «Kino Bize».

Džošua Openheimeram (Joshua Oppenheimer) iepriekš filmējot Indonēzijas genocīda politikas realizētājus, kāda ģimene atklāj, kurš ir nogalinājis viņu dēlu un kā tas noticis. Jaunākais brālis ir apņēmības pilns stāties pretī bailēm, kuras pavada izdzīvojušos, konfrontējoties ar cilvēkiem, kas ir atbildīgi par brāļa nāvi. Tā ir neiedomājama uzdrīkstēšanās valstī, kur pie varas vēl joprojām ir slepkavas.

Amerikāņu izcelsmes dokumentālo filmu režisors Džošua Openheimers pašlaik dzīvo Dānijā. Viņa filma «Nogalināšanas anatomija» (The Act of Killing) ir kļuvusi par kino sensāciju. Tā saņēma Eiropas Kinoakadēmijas un vairāk nekā sešdesmit citu balvu, nominēta Oskaram kā labākā dokumentālā filma. Verners Hercogs filmu nodēvējis par pavērsienu dokumentālā kino vēsturē. Klusuma skatiens ir diptiha otrā daļa. Filmas pirmizrāde notika Venēcijas kinofestivālā, kur tā tika atzīta par labāko filmu. Abu filmu uzņemšanā piedalījusies anonīmu Indonēzijas filmu veidotāju komanda, kuru dzīvība vēl joprojām ir apdraudēta. Filma tiks izrādīta oriģinālvalodā ar subtitriem latviešu un krievu valodās.

Filma «Stīvs Džobss» izgāzusies ASV kinoteātros

Britu režisora Denija Boila jaunā filma «Steve Jobs» («Stīvs Džobss») pirmajā nedēļas nogalē piedzīvojusi finansiālu izgāšanos par spīti jūsmīgām kritiķu atsauksmēm. Iznākšanas nedēļas nogalē filmas kases ieņēmumi no biļešu pārdošanas ASV kinoteātros sasniedza tikai 7,3 miljonus dolāru (6,6 miljonus eiro). Līdz šim filmas kopējie ieņēmumi ir aptuveni desmit miljoni dolāru (deviņi miljoni eiro).

«Ja pirms tam filmai tika prognozēti panākumi «Oskaru» ceremonijā, tad tagad tas šķiet mazāk iespējams,» raksta vietnes «Movie City News» redaktors Deivids Polands. «Ja turpmākajās nedēļas filma būs izgāšanās, tad diez vai tā saņems balvas, jo tās parasti nepiešķir neveiksmīgām filmām.»

«Šogad ir tik liela konkurence, ka finansiāla neveiksme nepalīdzēs ceļā uz kino industrijas balvām,» norāda vietnes «Deadline» kritiķis Pīts Hamonds.

«Steve Jobs» ir trešā filma par tehnoloģiju giganta «Apple» dibinātāju Džobsu, kurš aizgāja mūžībā 2011.gadā. 2013.gadā tika izlaista biogrāfiska filma ar aktieri Eštonu Kučeru galvenajā lomā, bet septembrī nāca klajā amerikāņu režisora Aleksa Gibnija dokumentālā kinolente.

Kino žurnāls «Variety» norāda, ka filmai pašlaik esot liela konkurence, kā arī skatītājiem vairs neesot interesanta kārtējā filma par Džobsu.

Tomēr kino balvu izpētes kompānija «Goldderby.com» norāda, ka kinolente vēl varētu gūt panākumus. «»Oskaru» ceremonijā tai klāsies labi. Balsotājiem tā patīk, turklāt filma ir atpazīstama. Šī īslaicīgā neveiksme nekaitēs filmai,» ir pārliecināts kompānijas dibinātājs Toms O’Nīls.

Amerikāņu scenārists Ārons Sorkins adaptējis amerikāņu rakstnieka Valtera Izaksona grāmatu «Steve Jobs: The Exclusive Biography». Filma sastāv no trīs lielām ainām. Katrā no tām attēlots laiks pirms kāda nozīmīga produkta iznākšanas – «Mac» datora 1984.gadā, «NeXT» datora 1990.gadā un «iPod» mūzikas atskaņotāja 2001.gadā.

Galvenās lomas spēlē aktieri Maikls Fasbenders un Keita Vinsleta.

TV pirmizrāde – LTV dokumentālā filma «Hermanis»

Otrdien, 5. janvārī, plkst. 21:15 LTV1 ēterā televīzijas pirmizrādi piedzīvos Latvijas Televīzijas veidotā dokumentālā filma «Hermanis» – par skandalozā režisora Alvja Hermaņa daiļradi un svarīgākajiem notikumiem viņa 50. jubilejas gadā. Nekad agrāk Alvis Hermanis žurnālistus nav aicinājis viesoties savā mājā. Šajā filmā varēsim iepazīt starptautiski pazīstamo teātra un operu režisoru un scenogrāfu kā ģimenes cilvēku, septiņu bērnu tēvu un uzzināt, kā ikdienas dzīve un lēmumi ietekmē un veido viņa profesionālo redzējumu.

«Alvja Hermaņa iestudējumu ģeogrāfiskā amplitūda ir plaša. Darbs pie filmas bija ļoti intensīvs. Sekojām viņam ne tikai Rīgā, bet arī Zalcburgā, kur tapa atkārtotais iestudējums Dž. Verdi operai «Trubadūrs», Vīnē, kur rudens sezona Burgteātrī tika atklāta ar N. Gogoļa «Revidentu», kā arī Parīzē, kur Bastīlijas operā nesen notika H. Berlioza dramatiskās leģendas «Fausta pazudināšana» pirmizrāde. Janvārī un februārī taps filmas versija starptautiskajam tirgum, kas būs 52 minūtes gara, un patlaban notiek sarunas par tās izplatīšanu Eiropas TV kanāliem,» stāsta LTV Kultūras redakcijas vadītāja un filmas producente Ieva Rozentāle.

LTV veidotā dokumentālā filma «Hermanis» sniedz nebijušu iespēju uzzināt Mihaila Barišņikova domas par Alvi Hermani saistībā ar viņa veidoto un starptautisku skanējumu ieguvušo izrādi «Brodskis/Barišņikovs», kā arī skatīt unikālus kadrus no izrādes mēģinājuma. Tikpat ekskluzīvi ir arī Vīnes Burgteātrī filmētie kadri ar fragmentiem no izrādes «Revidents», kurus būs iespēja salīdzināt ar fragmentiem no pašmāju Jaunā Rīgas teātra tāda paša nosaukuma izrādes. Savukārt, iestudējums Parīzes Bastīlijas operā – H. Berlioza dramatiskā leģenda «Fausta pazudināšana» bija lielformāta inscenējums ar globālu un izaicinošu jautājumu pasaulei pēc terorakta Parīzē: «Kas notiks ar Zemi un vai mums no tās jādodas prom?». Filma «Hermanis» ir apjomīgs un vērienīgs Latvijas Televīzijas darbs ar ārzemju teātru un mākslinieku piesaisti.

Filmas autori: žurnāliste Mārīte Balode, režisors Andis Mizišs un operators Aldis Šēnbergs. Filmas producente Ieva Rozentāle.

Sandija Semjonova jaunās dokumentālās filmas pirmizrāde piedzīvo aplausu vētru

30. oktobrī kinoteātros visā Latvijā uz lielajiem ekrāniem nonāks dokumentālā filma «Prāta Vētra: starp krastiem», kuras sižets seko līdzi leģendārās Jelgavas grupas «Prāta Vētra» attīstībai Latvijas un pasaules vēstures notikumu kontekstā. Filmā būs redzami unikāli kadri no grupas privātajiem, kā arī Latvijas Televīzijas arhīviem.

«Filma ir mēģinājums atbildēt uz jautājumiem: kas ir tas, kas veido «Prāta Vētras» fenomenu, kādēļ cilvēki viņus mīl un reizē arī kritizē, kā grupa ir spējusi uzveikt daudzās krīzes un tomēr palikt kopā jau 25 gadus? Nu jau viņi ir daļa no mūsu nacionālās identitātes. Varētu šķist, ka veidot filmu par «Prāta Vētru» ir panākumus sološs pasākums, taču patiesībā viņi ir snieguši tik daudz interviju kā neviens un sākumā šķiet, ka par viņiem jau zinām visu,» stāsta viens no filmas veidotājiem Sandijs Semjonovs.

«Izpēte pirms filmas uzņemšanas sākās, kad Kaspara Rogas mamma mums uzticēja kopš grupas dibināšanas rūpīgi krātās publikācijas un intervijas. Tie ir vairāki desmiti sējumu! Tika caurskatītas neskaitāmas stundas ar arhīva videomateriāliem – grupas pašu filmētais, mājas video, televīzijas raidījumi un videoklipi.

Vēlējāmies atklāt vairāk puišu personības un savstarpējās attiecības. Tas bija liels izaicinājums, jo viņi ir profesionāļi un kameras klātbūtni jūt pat neskatoties,» papildina otrs filmas veidotājs Gundars Rēders.

Filma «Prāta Vētra: starp krastiem» ir dokumentāls stāsts par četriem draugiem. Par četriem atšķirīgiem, taču sirdī līdzīgiem skolas biedriem. Viņi piedzima septiņdesmito gadu vidū, izauga ar padomju multenēm un tukšajiem veikalu plauktiem, mūsu valsts neatkarības priekšvakarā izveidojot jaunu grupu «Prāta Vētra». Tas ir stāsts par «Prāta Vētras» un mūsu valsts ceļu. Par nepadošanos un spītību. Par neatlaidību, krišanu un atkal celšanos. Pirmo reizi grupa atklāti stāstīs par kopābūšanu, krīzēm un prieka brīžiem. Šī būs arī iespēja būt klāt grupas jaunākā albuma «7 soļi svaiga gaisa» tapšanā Berlīnē.

Manska filma par Ziemeļkoreju saņem ceturto balvu

Triestes Starptautiskā kino festivāla galveno balvu dokumentālā kino konkursā nupat saņēmusi režisora Vitālija Manska filma «Saules staros / В лучах Солнца / Under the Sun». Filmas pirmizrāde Latvijā gaidāma 12. aprīlī.

Filmas režisors, izcilais krievu dokumentālists Vitālijs Manskis šobrīd dzīvo un strādā Latvijā, kur arī tika pabeigta filma «Saules staros» – šeit dibinātajā un reģistrētajā producentes Natālijas Manskas studijā «Vertov», kas nosaukta par godu dokumentālā kino klasiķim Dzigam Vertovam. Filmas skaņu režisors ir viens no pieredzējušākajiem Latvijas filmu nozares profesionāļiem Anrijs Krenbergs, mūzikas autors – talantīgais latviešu komponists Kārlis Auzāns.

Filmai šis ir jau ceturtais starptautiskais apbalvojums. Filmas pasaules pirmizrāde notika 2015. gada novembrī Tallinas Starptautiskajā kino festivālā «Melnās naktis», kur tā ieguva labākā režisora balvu starptautiskā konkursa skatē un žūrijas speciālbalvu; filma ieguva arī galveno balvu Jihlavas Starptautiskajā kino festivālā. Šā gada martā filma tiks demonstrēta kinoteātros Vācijā un Čehijā, bet aprīlī – Latvijā un Amerikas Savienotajās valstīs.

Filmas norises vieta ir Ziemeļkoreja, tas ir stāsts par ideālu dzīvi ideālā valstī un par to, kā šajā utopiskajā dzīves etalonā tiek ievadīti jauni, ideāli cilvēki.

Filma rāda, cik daudz pūļu Ziemeļkorejas pilsoņi velta, lai uzturētu šo ideālo pasaules kārtību – katrs korejietis pašaizliedzīgi ziedo tam savu dzīvi.

Filma seko ideāla radīšanas procesam – galvenā varone, ideālu vecāku meita, gatavojas pievienoties Bērnu Savienībai. Viņas vecāki strādā ideālos uzņēmumos, dzīvo ideālā dzīvoklī, kas atrodas ideālas pilsētas centrā. Drīz meitene kļūs par daļu no ideālas sabiedrības, ko mūžīgi apspīd Saule kā varenā tautas līdera Kima Ir Sena simbols.

Filmēšanas grupa pabija Ziemeļkorejā divas reizes, to nemitīgi pavadīja dažādas amatpersonas, kas kontrolēja filmēšanas procesu. Taču saskaņā ar režisora koncepciju kamera netika izslēgta arī brīžos, kad kadrs nebija paredzēts filmēšanai. Līdz ar to iegūts unikāls materiāls dokumentālai filmai.

Triestes Starptautiskais kinofestivāls ir viens no galvenajiem filmu nozares notikumiem Itālijā un nozīmīgs kino forums Eiropas mērogā. Šogad Triestes konkursa programmā bija iekļautas labākās 2015. gadā uzņemtās filmas, tostarp divas no tām iepriekš saņēmušas balvas «Zelta balodis» Leipcigā; kopīgajā konkurencē ar Vitālija Manska filmu startēja arī Eiropas kinoakadēmijas balvas nominanti, Amsterdamas Starptautiskā dokumentālā kinofestivāla (IDFA) un citu prestižu kino festivālu dalībnieki. Tāpēc šī balva filmai ir vēl jo vērtīgāka, atzīst režisors.

Filmas pirmizrāde Latvijā paredzēta 12. aprīlī kinoteātrī Splendid Palace, detalizētāka informācija sekos.