Eiropas Parlamenta «Lux» kino balvu ieguvusi filma «Mustangs»

Eiropas Parlamenta (EP) «Lux» kino balva otrdien pasniegta turku režisores Denizes Gamzes Ergivenas filmai «Mustang» («Mustangs») par piecu māsu likteņiem izteikti patriarhālā sabiedrībā.

«Tas ir liels gods būt šajā zālē un jūsu priekšā,» saņemot balvu EP plenārsēžu zālē, sacīja Gamze Ergivena. «Filma ir izpausmes veids, kādā varam ne tikai sajust, bet arī parādīt citiem dziļāku cilvēka pieredzi un pasaules skatījumu, ļaujot radīt brālīguma sajūtu un empātiju. Ar balvas palīdzību vēl vairāk varēsim runāt par filmas tēmu.»

Kinolente «Mustang» no Francijas izvirzīta ASV Kinoakadēmijas jeb «Oskara» balvai kategorijā «Labākā ārzemju filma».

»«Mustang» emocionāli saviļņo, ļauj ieskatīties mūsu zelta būrī,» par filmu izteicās EP priekšsēdētājs Martins Šulcs. «[Māsas] ir pakļautas patriarhālai un arī liekulīgai sabiedrībai. Viņas pret to cīnās un grib to salauzt.»

Šulcs uzsvēra «Lux» balvas nozīmīgumu. «Kopš 2007.gada šī Eiropas kino balva paver lielas perspektīvas izcilām filmām, un tas nav pārspīlējums. Pagājušajā gadā «Lux» balvu saņēma brīnišķīgā filma «Ida», kas ieguva arī «Oskara» balvu. «Lux» balva Eiropas Parlamentā izvirzījusi vienu mērķi – atbalstīt Eiropas filmas,» viņš teica.

Šī gada ceremonijā otro vietu ieguva itāļu-amerikāņu kinorežisora Jonasa Karpinjano debijas filma «Mediterranea» par divu Burkinafaso emigrantu ceļu uz Itāliju. Trešajā vietā palika bulgāru režisoru Kristīnas Grozevas un Petara Valčanova kinolente «Urok» («Mācība»). Balvas ieguvēju ar balsojumu izvēlējās EP deputāti.

Balvas svarīgākie mērķi ir pievērst uzmanību sabiedrībā notiekošajām diskusijām par Eiropas Savienību (ES), kā arī atbalstīt Eiropā ražotu un kopražotu kinofilmu apriti ES.

»«Lux» kino balva ļoti palīdz popularizēt Eiropas kino,» Latvijas Televīzijas (LTV) kultūras ziņām stāsta filmas «Urok» režisors Valčanovs. «Piemēram, Bulgārijā kino industrija nīkuļo, nominācija šai balvai ļauj noticēt mums pašiem, ka varam radīt filmu, kas tagad pilda kino zāles Eiropā!»

«Lux» kino balvu pasniedz EP, katru gadu tai tiek izvirzītas labākās filmas no visas Eiropas. Pagājušajā gadā «Lux» balvu saņēma poļu režisora Pāvela Pavļikovska filma «Ida», kura izpelnījās arī vairākas citas prestižas kino balvas, tajā skaitā «Oskaru» par labāko ārzemju filmu.

Balvas saņēmēja filma tiek subtitrēta 24 oficiālajās ES valodās un pielāgota cilvēkiem ar redzes un dzirdes traucējumiem.

«Lux» balvu pasniedz kopš 2007.gada.

Roberts de Niro filmā «Laupīšana» atgriežas pie gangstera lomas

Aplaupīt kazino nav grūti, bet aizbēgt ar visu naudu – tas ir īsts izaicinājums. Jaunais trilleris «Laupīšana» («Heist») veidots pašu augstāko Holivudas standartu līmenī un ataino slēpšanos no mafijas. Filmā netrūkst šaudīšanās, spraigas pakaļdzīšanās un bīstamu triku. Briesmu perēklī visus izrīko gangsteris ar iesauku Pāvests, kuru tēlo leģendārais Roberts de Niro.

Bez Roberta de Niro filmā spēlē arī viens no aģenta Džeimsa Bonda pretiniekiem filmā «007: Spektrs» – Deivs Batists. Slavenais jaukto cīņu meistars ar neparasto ārieni filmā «Laupīšana» tēlo nervozu bandītu ar nestabilu psihi. Viņa līdzdalībnieks (Džefrijs Dīns Morgans) pārstāv krietnos noziedzniekus. Aplaupīt kazino viņš izšķiras cēla mērķa vārdā – nav citas iespējas sagādāt naudu meitas operācijai.

Filmā redzama vēl viens jaukto cīņu meistare – Džīna Karāno. ASV ļoti populārā sportiste, tāpat kā D. Batista, jau sen ringu nomainījusi pret uzņemšanas laukumu.

«Laupīšana» ieinteresēs kā klasisko grāvēju, tā arī mūsdienu trilleru cienītājus. Rūpīgi plānotā laupīšana izvēršas sirēnu kaukšanā ap autobusu ar ķīlniekiem, šaušanā un elpu aizraujošā vajāšanā, taču filma sagādās vēl vairāk pārsteigumu. Zagļu pasaules autoritāšu, policistu un noziedznieku cīņas beigas būs pavisam negaidītas. Pašlaik filmu jau demonstrē Latvijas kinoteātros.

ASV Kinoaktieru ģildes galveno balvu saņem filma par pedofilijas skandālu Romā

ASV Kinoaktieru ģildes (SAG) godalgu ceremonijā sestdien Losandželosā labākās kino drāmas balvu saņēmusi filma «Spotlight», kas vēsta par žurnālistu mēģinājumu atklāt pedofilijas skandālu Romas katoļu baznīcā.

Leonardo di Kaprio saņēma SAG godalgu kā labākais aktieris par lomu filmā «The Revenant», bet Brī Lārsone tika godināta kā labākā aktrise par veikumu filmā «Room».

SAG godalgu kā labākā otrā plāna aktrise saņēma Alīsija Vīkandere par tēlojumu filmā «The Danish Girl».

SAG godalgu ceremonijā, kas parasti tiek uzskatīta par vērā ņemamu «Oskara» balvu priekšvēstnesi, vairākas balvas saņēma melnādainie aktieri.

Jau vēstīts, ka ASV pirms «Oskaru» pasniegšanas šogad risinās spraigas diskusijas par atšķirīgu rasu pieņemšanu kino industrijā. ASV Kinoakadēmijas balvām aktierspēles kategorijās jau otro gadu netika izvirzīts neviens melnādains aktieris.

SAG godalgu kā labākais otrā plāna aktieris saņēma filmas «Beasts of No Nation» aktieris Idriss Elba, kurš netika nominēts «Oskara» balvai, lai gan saņēma spīdošas kritiķu atsauksmes un viņam tika prognozēta nominācija.

Elba arī saņēma balvu par tēlojumu televīzijas seriālā «Luther».

Melnādainā aktrise Uzo Aduba saņēma balvu par labāko tēlojumu komēdijseriālā «Orange is the New Black».

Pie SAG balvām tika arī aktrises Viola Deivisa un Kvīna Latifa par tēlojumu seriālos «How to Get Away With Murder» un «Bessie».

Filma «Ziemassvētku jampadracis» atdzims jaunā muzikālas izrādes veidolā

Decembrī pie skatītājiem jaunā muzikālas izrādes visai ģimenei veidolā atgriezīsies latviešu filma «Ziemassvētku jampadracis», caur muzikālu stāstu ar populāru Nacionālā, Dailes un Valmieras teātru aktieru un bērnu ansambļa «Dzeguzīte» mazo dziedātāju līdzdalību ļaujot vēlreiz izdzīvot Cīrulīšu ģimenes nedienām un prieka mirkļiem piesātināto Ziemassvētku laiku.

Kā informēja iestudējuma producents Niks Volmārs, izrāde veidota pēc režisora Vara Braslas 1993. gadā uzņemtās filmas «Ziemassvētku jampadracis» scenārija motīviem, kuru pamatā ir vācu autores Agneses Zaperes 1914. gadā tapušais stāsts «Cīrulīši».

Lai arī starplaikā starp filmu un topošo izrādi jau izaugusi vesela paaudze, kā vienojošais elements starp tām būs vairāku aktieru un personāžu piedalīšanās, kurus labi atceramies no 90. gadu filmas. Tā, piemēram, klavierskolotāja sievas lomā iejutīsies viena no Vara Braslas filmas kādreizējām mazajām varonēm Liene Bērziņa (iepriekš – Liene Zostiņa), bet Brīnumbērna māti atveidos Indra Burkovska. Savukārt Cīrulīšu ģimenes bērnu lomās iejutīsies Latvijas Radio bērnu vokāla ansambļa «Dzeguzīte» mazie dziedātāji grupas vadītājas Zigdas Martinsones vadībā.

Izrādes režisors un scenārija autors Ivars Lūsis stingri pieturējies pie filmas sižetiskajām vadlīnijām, saglabājot vēstījumu par ģimeni kā sabiedrības pamatvērtību.

«Ģimeniskums. Uzticēšanās. Paļāvība. Uzupurēšanās. Tie ir atslēgvārdi, kas raksturo «Ziemassvētku jampadrača» stāsta būtību un kā tik ļoti pietrūkst mūsdienās. Ikvienam mākslas darbam vai notikumam, kas palīdz mūsu dzīvē ienākt gaišajam un labajam, ir milzīga vērtība, un tas ir ieguvums visai sabiedrībai,» savus spēka vārdus izrādes veidotājiem nodod Brasla.

Savukārt Nacionālā teātra aktrise Burkovska, kura izrādē atveidos Brīnumbērna māti, atzīst: «Ir tik patīkami atkal atcerēties šīs gaišās un siltās sajūtas, kuras valdīja Braslas filmas uzņemšanas laikā. Priecājos, ka man atkal lemts tās izdzīvot.»

Izrādē piedalīsies arī Elīna Vāne, kas atveido Konkordijas jaunkundzi, Mārtiņš Vilsons, kurš tēlo Skaraiņa kungu, Regīna Devīte vai Inese Ramute iejutīsies Kristīnes lomā, bet Ivars Auziņš atveidos klavierskolotāju Cīrulīti.

«Latvijas filmas Latvijas simtgadei» finansējumu saņēmuši 16 projekti

Nacionālā kino centra (NKC) rīkotā projektu konkursa «Latvijas filmas Latvijas simtgadei» finansējumu ieguvuši 16 pilnmetrāžas projekti, tas nozīmē, ka līdz 2018.gadam tiks veidotas sešas spēlfilmas, astoņas pilnmetrāžas dokumentālās filmas un divas pilnmetrāžas animācijas filmas, šodien žurnālistiem stāstīja NKC vadītāja Dita Rietuma.

Finansējuma saņēmēji izraudzīti no 31 pieteikta filmu projekta. Kā minēja Rietuma, konkursa iecere bija atbalstīt vismaz 13 filmu projektus, bet konkursam pieteikto filmu projektu budžeti rezultātā ļāvuši finansiālu atbalstu sniegt 16 filmu uzņemšanai.

Starp finansējumu saņēmušajām spēlfimām ir gan latviešu literatūras ekranizācija, gan vēsturiskas spēlfimas, gan mūsdienu un nesenās pagātnes stāsti. Vairākas filmas domātas bērnu un jauniešu auditorijai.

No spēlfilmu projektiem konkursa žūrija visvairāk punktu iedevusi režisora Vara Braslas spēlfilmai «Vectēvs, kas bīstamāks par datoru», finansējumu ieguvusi Dāvja Sīmaņa topošā filma «Puika ar suni», režisores Madaras Dišleres filma «Paradīze 89», Annas Vidulejas projekts «Homo Novus», Ināras Kolmanes «Bille» un Gata Šmita «1906».

Filma «Vectēvs, kas bīstamāks par datoru» ir ģimenes filma, kas piedāvā gan mūsdienu materiālu, gan uzrunā plašu auditoriju, bet filmas «Puika ar suni» tematika veltīta ļoti sāpīgai un jūtīgai tēmai – Otrajam pasaules karam un holokaustam. Filma ir stāsts par Žani Lipki, un filmas vēstījums veidots no Lipkes dēla skatpunkta. Savukārt filma «Paradīze 89» vēsta par 1989.gadu, kas bija būtisks pavērsiena punkts Latvijas vēsturē, bet «Homo Novus» ir Anšlava Eglīša populārā literārā darba ekranizācija. Filmas darbības laiks ir 30.gadu Latvija. Šī filma ir par mākslu, mākslas vēsturi un ideālo Latvijas pagātni. Savukārt spēlfilma «Bille» top pēc Vizmas Belševicas tāda paša nosaukuma darba motīviem, bet filma «1906» vēstīs par Latvijas vēsturi un arī Latvijas literatūras vēsturi. Šajā filmas projektā vēsturiskais materiāls ir daudzpusīgs un sarežģīts.

No animācijas filmu projektiem finansējumu ieguvusi Edmunda Jansona topošā animācijas filma «Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi», kuras pamatā ir dzejnieces Ineses Zanderes darbs, kā arī Rozes Stiebras «Saule brauca debesīs», kas savukārt ir mītisks un mitoloģisks materiāls.

Savukārt no dokumentālo filmu projektiem pie finansiāla atbalsta tikusi Askolda Saulīša dokumentālā filma «Astoņas zvaigznes», Kristīnes Briedes un lietuviešu režisora Audria Stona filma «Baltijas jaunais vilnis», Raita un Laura Ābeļu filma «Baltu ciltis», Ilonas Brūveres «Ievainotais jātnieks», Dzintras Gekas «Kurts Fridrihsons», Ginta Grūbes «Lustrum», Kristīnes Želves «Mērijas ceļojums» un Ivara Selecka «Turpinājums».

Dokumentālā filma «Astoņas zvaigznes» ir veltīta latviešu strēlniekiem, «Baltijas jaunais vilnis» veltīta leģendāram posmam Latvijas dokumentālā kino vēsturē – 20.gadsimta 60.gadiem, kad latviešu poētiskais kino kļuva par sava veida mākslinieciskās pretošanās instrumentu totalitārajam režīmam un sociālistiskajai realitātei. Filma «Ievainotais jātnieks» vēstīs par Brīvības pieminekļa autoru – tēlnieku Kārli Zāli, filma «Kurts Fridrihsons» būs veltīta māksliniekam Kurtam Fridrihsonam un viņas mūža gājumam sarežģītos Latvijas vēstures kontekstos, bet filma «Lustrum» būs veltīta «čekas maisu» problēmai un šiem neatrisinātajiem jautājumiem nesenajā vēsturē.

Dokumentālā filma «Mērijas ceļojums» ir dokumentālās filmas un spēlfilmas sajaukums. Šī filma būs veltīta Mērijai Grīnbergai, kura izglāba plašu Latvijas mākslas kolekciju Otrā pasaules kara laikā. Savukārt filma «Turpinājums» būs par Latvijas un nākotni no bērnu skatpunkta. Filmā septiņi bērni septiņās dažādās Latvijas vietās sāk skolas gaitas. Iecerēts, ka filma turpināsies ik pēc septiņiem gadiem, katrreiz jaunam režisoram fiksējot šo septiņu bērnu dzīves pavērsienus un līdz ar to arī visas valsts ceļu uz nākotni.

Savukārt brāļu Ābeļu filma «Baltu ciltis» no mākslinieciskā un tehnoloģiskā viedokļa būs ambiciozs projekts. Šī dokumentālā filma stāstīs par baltu cilšu vēsturi.

Projektus vērtēja īpaši izveidota ekspertu komisija, kurā darbojās dzejniece un dramaturģe Māra Zālīte, kinorežisors Jānis Streičs, kinorežisors un pedagogs Pēteris Krilovs, komponiste Lolita Ritmanis no ASV, kinozinātnieks Viktors Freibergs, Nacionālās kultūras padomes pārstāve Gundega Laiviņa, kultūras mecenāts Boriss Teterevs un NKC vadītājas vietnieks filmu ražošanas jautājumos Uldis Dimiševskis.

Filmu projekti tika izvēlēti konkursa kārtībā divās kārtās, un finansējums tiem plānots, ņemot vērā vidējās attiecīgā filmu veida kopējās izmaksas. Programmas īstenošanai nepieciešamais plānotais finansējums ir 7 504 014 eiro, kas četru gadu laikā tiek izmantots pakāpeniski. Šim mērķim 2014.gadā tika paredzēti 264 654 eiro, 2015.gadā – 889 436 eiro, 2016.gadā piešķirti 1 552 962 eiro, bet 2017.gadā plānoti 4 796 962 eiro.

2014.gadā tika sākta spēlfilmu un animācijas projektu atlase, konkursa pirmajā kārtā saņemot 37 pieteikumus – 27 spēlfilmas un četras animācijas filmas. Atbalsts tika sniegts 11 spēlfilmu un divu animācijas projektu attīstīšanai. Savukārt šā gada pavasarī notika dokumentālo filmu projektu atlase, no 34 pieteikumiem atbalstot desmit projektu attīstīšanu.

Šā gada rudenī tika izsludināta gan dokumentālo filmu projektu, gan spēlfilmu un animācijas projektu pieteikšana konkursa otrajai kārtai. Tajā varēja pieteikt arī pirmajā atlases kārtā neatbalstītos un citus projektus, ja tie ir ražošanai sagatavoti un var konkursam iesniegt filmas scenāriju un demo materiālu. Projektu pieņemšana noslēdzās novembra sākumā, un tad atkal darbu sāka Latvijas simtgades ekspertu padome, kopējā kontekstā vērtējot visus ražošanai sagatavotos projektus – spēlfilmas, dokumentālās filmas un animāciju. Visi konkursam iesniegtie pieteikumi sabiedrībai pieejami portāla «www.filmas.lv» sadaļā «Latvijas filmas Latvijas simtgadei».

Paredzēts, ka 2016.gadā tiks turpināta visu finansējumu saņēmušo filmu ražošana, ņemot vērā katras filmas ražošanas plānu un specifiku. 2017.gadā turpināsies visu filmu ražošana, finansiāli atbalstot arī pēcapstrādi, bet 2018.gadā filmas tiks pabeigtas un izrādītas visa gada garumā.

Ar programmā «Latvijas filmas Latvijas simtgadei» atbalstīto filmu projektiem var iepazīties mājaslapā «www.filmas.lv».

Pēc gada uz ekrāniem nonāks Karapetjana jaunā filma «Pirmdzimtais»

Kopš pagājušā gada nogales norit darbs pie režisora Aika Karapetjana jaunās spēlfilmas trillera «Pirmdzimtais» filmēšanas, kuras pirmizrāde plānota nākamā gada sākumā, informē Nacionālā kino centra vecākā referente nozares informācijas jautājumos Kristīne Matīsa. Filmas vajadzībām šajā aukstajā laikā notiek ārskatu filmēšana mežā un uz aizsaluša ezera. Nākamās nedēļas vidū tiks filmēta aina, kurā aktieris ielūst ledū.

«Pirmdzimtais» uzņemšana ar pārtraukumiem turpināsies līdz šā gada vasarai.

Topošais trilleris būs stāsts par vidēja vecuma inteliģentu, kurš, cenšoties sievas acīs atjaunot savu reputāciju, ko jūtas zaudējis pēc nepatīkama incidenta ar laupītāju, nejauši izdara slepkavību. Un ar laiku sāk saskatīt noslēpumainas sakarības starp mirušo, sievas grūtniecību un noslēpumainu šantāžistu, kurš viņu spiež rīkoties pret paša gribu.

Galvenās lomas filmā atveido aktieri Kaspars Znotiņš, Maija Doveika un Kaspars Zāle.

Filmas producents Roberts Vinovskis klāstīja, ka filmas veidotāji ir ļoti laimīgi par atnākušo auksto laiku un salu. «Ja nebūtu tā palaimējies ar laikapstākļiem, mēs būtu pamatīgās ziepēs. Visu neparasti silto decembri bažīgi turējām īkšķus, gaidot sniegu, jo bez īsta sniega un ar ledu klāta ezera šī varētu kļūt par ļoti dārgu filmu,» piebilda Vinovskis.

«Pirmdzimtais» ir Karapetjana trešā spēlfilma un trešā sadarbība ar «Studiju Lokomotīve», producentu Vinovski un operatoru Jāni Eglīti, kurš 2014.gadā nacionālajā filmu festivālā «Lielais Kristaps» saņēma balvu kā labākais operators.

2015. gada aprīlī Nacionālais kino centrs Karapetjana filmas «Pirmdzimtais» pirmajam posmam piešķīra 208 000 eiro.

Par režisoru

Karapetjans ir viens no savas paaudzes redzamākajiem režisoriem. Par diplomdarba filmu Latvijas Kultūras akadēmijā – īsfilmu «Riebums» – 2007. gadā viņam tika piešķirta nacionālā balva «Lielais Kristaps» kategorijā «Labākā īsfilma». Viņa 2012.gada debijas spēlfilmas «Cilvēki tur» pirmizrāde notika prestižajā Karlovi Vari starptautiskajā kino festivālā. Režisora otrā spēlfilma, šausmu žanra darbs «M.O.Ž» tika pirmizrādīts svarīgākajos žanra filmu festivālos Kanādā un ASV, vēlāk arī daudzos nozīmīgos Eiropas festivālos. Patlaban filma «M.O.Ž» tiek izrādīta kinoteātros ASV.

Gada labākā islandiešu filma «Auni» kinoteātros «Kino Bize» un «KSuns»

No piektdienas, 4. decembra, Latvijas kinoteātros sāks rādīt islandiešu režisora Grimura Hakonarsona traģikomēdiju «Auni» (Hrútar), kas izvirzīta Eiropas Kinoakadēmijas galvenajai balvai par gada labāko filmu. Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā filma «Auni» bija iekļauta festivāla oficiālā konkursa programmā un saņēma starptautiskās žūrijas īpašo atzinību par «nevainojamu kinematogrāfisko redzējumu un režijas mākslu».

Brāļi Gumi un Kidi ir aitkopji, kas lepojas ar labākajiem ganāmpulkiem Islandē. Lai gan brāļus vieno nodarbošanās un viņu aitas – kopīgs sencis, abi nav runājuši jau gadu desmitiem. Kad Kidi ganāmpulks inficējas ar nāvējošu slimību, un valdība nolemj, ka visas aitas jāiznīcina, brāļiem jāpārvar nesaskaņas, lai novērstu katastrofu un glābtu savas saimniecības. Bruņojušies ar bisi un izdomu, Gumi un Kidi ir gatavi visam. Pieredzējušā dokumentālista Grimura Hakonarsona otrā spēlfilma ir sirsnīga traģikomēdija par cilvēkiem un auniem, kas ieguvusi Kannu kinofestivāla balvu «Un Certain Regard» programmā, kurā apkopoti festivāla neparastākie un oriģinālākie darbi.

Filma «Auni» ir ieguvusi vairāku festivālu galvenās godalgas, kā arī izvirzīta Eiropas Kinoakadēmijas galvenajai balvai par 2015. gada labāko filmu un nosūtīta uz Oskariem kā Islandes nominācija labākajai filmai ārzemju valodā. Filma tiek demonstrēta oriģinālvalodā ar subtitriem latviešu valodā.

«The Hollywood Reporter» kritizē filmu «Ausma»

Kino nozares žurnālā «The Hollywood Reporter» publicēta kritika par Lailas Pakalniņas filmu «Ausma», kurā tiek slavēts filmas vizuālais noformējums, bet nopelts samudžinātais stāstījums un tēlu dziļuma trūkums. Žurnāls norāda, ka stāstu par vērtībās apjukušu pasauli nesenā pagātnē, padomju laikā, kad ideoloģijas principu vārdā pieaugušie un arī bērni zaudēja orientierus, Pakalniņa kopā ar poļu operatoru Vojcehu Staronu ietērpusi spēcīgā vizuālajā izskatā.

«Pakalniņa un Starons veidojuši spēcīgu vizuālo simfoniju, pieblīvētu ar satriecoši poētiskiem attēliem – uniformās tērptu bērnu bari, brūkošas industriālās būves, eņģelis, kurš sitas gar izpostītas baznīcas jumta siju, izkaptis, kas lēni un spocīgi kustas kviešu laukā,» raksta kinokritiķis Stīvens Daltons, salīdzinot filmas vizuālo atspoguļojumu ar Andreja Tarkovska un Alekseja Germana filmu vizuālo stilistiku.

Kinokritiķis norāda, ka filmas skaistums slēpjas tās «bagātīgumā, daudznozīmībā un apzināti atstātajos neskaidrajos nodomos». Tiek norādīts, ka Pakalniņa ir izaugusi Padomju Savienībā un mācījusies Maskavā. «Šeit viņa no jauna rada sociālā reālisma kino gramatiku, rādot vairāk sirsnīgu nostaļģiju nekā īgnu izsmieklu,» rakstīts recenzijā, norādot, ka filmas stāsts nav vienkāršs uzbrukums padomju okupācijai, kā tas bieži mēdz būt mūsdienu Latvijas kultūrā.

Atzīmēta arī filmas mūzika, kuru atskaņo Vestards Šimkus un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris. Mūzika, pēc žurnāla kinokritiķa domām, papildina filmu ar vēl vienu «maņu slāni», «vietām kļūstot tumšai un neharmoniskai un vietām – līksmai un triumfējošai».

Kā filmas trūkums norādīts izkliedētais un nesakarīgais stāstījums, tēlu dziļuma trūkums, sardoniskais tonis un daži muļķīgi joki. Norādīts, ka filmas detaļas varētu būt grūti saprotamas arī tiem, kuri nav iedziļinājušies Padomju Savienības vēsturē.

Kā ziņots, filma «Ausma» starptautisko pirmizrādi piedzīvoja trešdien Tallinas starptautiskajā filmu festivālā «Black Nights» («Melnās naktis»).

Spēlfilma ir starptautisks Latvijas, Polijas un Igaunijas kopražojums.

Padomju laikā populārs bija stāsts par mazo pionieri Pavļiku Morozovu – viņš nodeva čekai savu tēvu, kurš nebija apmierināts ar padomju varas rīkošanos, un Pavļiku par to nogalināja paša ģimene. Morozova rīcība padomju propagandai kalpoja kā neapšaubāms paraugs jebkuram padomju pilsonim – kļūt par ziņotāju, lai ko tas maksātu. Pakalniņas filmā, 75 gadus pēc Morozova, mazais zēns nosaukts par Jāni un dzīvo padomju laika Latvijā, kolhozā «Ausma». Viņa tēvs ir padomju varas ienaidnieks un plāno sazvērestību, dēls nodod tēvu, un tēvs viņam atriebjas.

Filmas «Ausma» scenārija autore un režisore ir Pakalniņa, operators – Starons, mākslinieks – Jurģis Krāsons, skaņu režisors – Anrijs Krenbergs, montāžas režisors un līdzproducents – Kaspars Kallass no Igaunijas, bet galvenajās lomās būs redzami Antons Georgs Grauds, Vilis Daudziņš, Viktors Zborovskis no Polijas, Andris Keišs, Liena Šmukste un citi.

Pakalniņas filma «Ausma» dodas uz festivāliem

Nupat savu šāgada programmu paziņojuši divi nozīmīgi starptautiski filmu festivāli – Gēteborgas filmu festivāls Zviedrijā un Triestes filmu festivāls Itālijā. Abu festivālu programmās iekļauta arī Lailas Pakalniņas spēlfilma «Ausma»!

Triestes filmu festivāls pirmo reizi notika 1989. gadā; īpašu uzmanību tas velta skatītāja iepazīstināšanai ar labākajām Centrāleiropas un Austrumeiropas filmām, festivāla programmās iekļaujot aptuveni 100 filmu – gan spēlfilmas un dokumentālās, gan animācijas filmas pieaugušajiem.

Šogad festivāls norisināsies no 22. līdz 30. janvārim. Ausma ir izvēlēta konkursa programmai, kurā 12 filmu starpā par galveno  balvu sacentīsies vēl viena Baltijas valstu filma – lietuviešu režisores Alantes Kavaītes drāma Sangailes vasara.

Gēteborgas filmu festivāls ir būtiskākais Ziemeļvalstu filmu festivāls, kas notiek jau no 1979. gada un piedāvā noskatīties ne vien pēdējā gada labākās reģiona filmas, bet arī filmas no visām pasaules valstīm. Kopumā Gēteborgā ik gadu tiek izrādītas gandrīz 500 filmas, pulcējot 30 000 skatītāju un filmu veidotāju.

Šogad festivāls notiek no 29. janvāra līdz 8. februārim. Ausma iekļauta festivāla programmā Vizionāri, kurā kopumā tiks demonstrētas 16 filmas no Portugāles, Lielbritānijas, Francijas, ASV u.c. valstīm; Ausma ir vienīgā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu filma, kas iekļauta šajā programmā.

Baltijas valstu filmas Gēteborgas filmu festivālā nav biežs viesis, tomēr 2014. gadā tieši igauņu režisora Marti Heldes filma Caurvējā / In the Crosswind Gēteborgā ieguva skatītāju balvu.

Gan Gēteborgas, gan Triestes festivāls organizē arī dažādus seminārus, sniedz topošo filmu popularizēšanas iespējas un ir nozīmīgas filmu nozares profesionāļu tikšanās vietas. Filmu Ausma tajos pārstāvēs arī režisore Laila Pakalniņa.

Latvijas, Polijas, Igaunijas kopražojuma filmas Ausma pasaules pirmizrāde novembrī notika Tallinas Starptautiskajā kinofestivālā Melnās Naktis, kur tā saņēma balvu par labāko operatora darbu. (operators – Vojteks Starons, Wojciech Staron); filma izpelnījās arī ievērojamu kinokritiķu  uzmanību.

Lai arī filmas darbība risinās 20. gadsimta 50. gadu beigās un tās uzmanības lokā ir padomju laika absurds, kas tiek skatīts vienas diennakts laika nogrieznī, Ausma ir ļoti aktuāla filma, uzdodot jautājumus gan par varas un ideoloģijas manipulējošo spēku, gan indivīda izvēles brīvību. Interesi par filmu izrādījuši arī citi festivāli, tāpēc sagaidāms, ka Ausma drīzumā ceļos pie skatītājiem uz dažādām valstīm – gan Eiropā, gan ārpus tās.

Rīgā filmu Ausma vēl iespējams noskatīties kinoteātrī Kino Bize, kā arī kafejnīcā Film Noir, kas atrodas kinoteātra Splendid Palace telpās. Drīzumā filma skatāma arī Tukumā, Rēzeknē, Talsos, Līgatnē, Rojā, Inčukalnā u.c. Latvijas pilsētās. Ausma iekļauta Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balvas Kilograms kultūras Ziemas balsojumā un par to iespējams nobalsot līdz 16. janvāra pusnaktij.

Filma tapusi ar Latvijas Nacionālā Kino centra un Valsts Kultūrkapitāla fonda, Polijas Filmu institūta, Igaunijas Filmu institūta atbalstu. Informatīvie atbalstītāji – LTV, IR, Studija, Radio SWH.

Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanā triumfē filma «Youth»

Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā Berlīnē sestdien par labāko filmu atzīta itāļu režisora Paolo Sorentino filma «Youth», kurā aktieri Maikls Keins, Hārvijs Kītels un Džeina Fonda apspēlē novecošanas tēmu.

Paolo Sorentino arī atzīts par gada labāko režisoru, un Keins saņēmis balvu kā gada aktieris.

Labākās aktrises gods ticis Šarlotei Ramplingai par lomu režisora Endrū Haiga kinolentē «45 Years».

Kā labākā Eiropas komēdija godināta zviedru režisora Roja Andersona filma «A Pigeon Sat on a Branch Reflecting on Existence» («Balodis sēdēja uz zara pārdomās par eksistenci»).

Par labāko dokumentālo filmu atzīts režisora Asifa Kapadijas darbs «Amy», kas vēsta par amerikāņu dziedātāju Eimiju Vainhausu.

Eiropas Kinoakadēmijas balva tika iedibināta 1988.gadā. Laureātus izraugās Eiropas Kinoakadēmija, kurā ir 2300 locekļu – aktieri, kritiķi, režisori un producenti.